Galvenie » Raksti » Grūtniecība

Par gļotu korķiem un ūdeņiem

Dzemdes kakliņā visu grūtniecības laiku ir gļotu pika, kas sargā topošā mazuļa apvalkus no saskares ar ārējo - maksts - vidi. Tai ir antibakteriālas īpašības.

Parasti apmēram divas nedēļas pirms paredzētā dzemdību termiņa, dzemdes kakliņš sāk gatavoties dzemdībām un pamazām īsināties un mīkstināties, kā arī izmainīt atrašanās vietu attiecībā pret krusta kaulu. Māmiņas to var izjust kā nepatīkamas durstošas (dur kā ar adatu) sajūtas lejasgalā, it kā bez kāda redzama iemesla. Brīdī, kad dzemdes kakliņa atvērums ir 2 cm, gļotu pikucis izslīd no maksts izslīd bezkrāsainu, mazliet brūnganu, mazliet rozīgu vai ar mazām asins stīdziņām caurvītu ŠĶIDRU izdalījumu veidā. Tā kā grūtniecības laikā vispār ir padaudz izdalījumu un tas ir normāli, tad tā sauktais gļotu "korķis" visbiežāk izskatās kā pusglāze izdalījumu, kas turklāt neizdalās visi uzreiz, bet var turpināt izdalīties pakāpeniski - dienas, divu un pat nedēļas laikā.

Kā to atšķirt no pilošiem augļūdeņiem?

# Gļotu korķis izdalās pa porcijām, bet ūdeņi turpina pilēt vai tecēt vienmērīgi.

# gļotu korķis var būt dažādu iekrāsu - ūdeņi ir tikai caurspīdīgi var būt dzeltenīgi, zaļgani

# gļotu korķis izdalās neatkarīgi no tā, kā jūs kustaties - ūdeņi stiprāk tek, kad izmaināt savu ķermeņa stāvokli.

# gļotu korķa nekad nav vairāk kā pusglāze - parasti gan ievēro kādas divas ēdamkarotes izdalījumu un pēc laika atkal kādas divas vai pat mazāk. Ūdeņi var līt un līt, nepārtraukti vai izgāzties pēc "iekšēja plunkšķa" sajūtas ar spiedienu pat stipri daudz. Tas nenozīmē, ka pēc ūdeņu noiešanas mazais paliek vispār bez ūdeņiem - ūdens vislaik rodas klāt no jauna un to dara tie paši augļapvalki, kas apņem mazuli un ūdeni, kurā viņš peld un izklāj dzemdi no iekšpuses.

Gļotu korķis pēc teorijas noiet apmēram divas dienas pirms dzemdībām, tomēr praksē novēro laiku no tieši pirms dzemdībām līdz divu - trīs nedēļu laikā pirms mazuļa pasaulē nākšanas.Tas nav ļoti izteikts process, tādēļ tam parasti uzmanību pievērš tikai tie, kas to ir zinājuši.

Vai augļūdeņi var noiet arī no tā, ka bebuks īsi pirms dzemdībām sagriežas ar kājelēm pa priekšu?

Var gan būt arī tā. Acīmredzot, viņš tik sparīgi griezās, ka pats tos ūdeņus attaisīja. Un tur atkal viņam pašam vien labāk zināms, kādēļ viņš negrib likt galvu pa priekšu.

Parasti ir viens no diviem iemesliem:

  • ļoti īsa nabas saite
  • māmiņai salīdzinoši šaurs iegurnis un lielāks bebis.

Ideāls dzemdību stāsts un Dinas komentārs par to.

Uz dzemdību namu aizbraucu vakarā ar sāpēm (kā man likās). Dakteris pēc izmeklēšanas iedeva man miegazāles un teica, ka šonakt neko lai negaidot. Nākamajā rītā ap pusdesmitiem man nogāja ūdeņi, aizgāju uz pirmsdzemdību palātu un skraidīju šurpu turpu, jo nekas nenotika. Monitorā ar mazuļa sirdspukstiem viss bija kārtībā, vecmāte ik pa brīdim skatījās atvērumu, viss bija OK, tikai nekādas sāpes nejutu, mazliet vēders kļuva brīžiem cietāks, tas arī viss. 15.00 sāku just sāpes, uzreiz ik pēc 2-3 minūtēm, bet 15.40 mans mazais jau gulēja man uz vēdera. Pēdējo pusstundu sāpes bija "labas".

Tu nupat aprakstīji gandrīz vai ideālo dzemdību variantu, proti, - ja dzemdības sākas naktī, tad māmiņai ir jācenšas pagulēt. Tev to panāca ar miegazālēm. Parasti māmiņas ir tik loti uztrauktas, ka asi reaģē uz pirmajām kontrakcijām un nespēj atpūsties pat tad, kad vēl tā īsti nesaap. Un ja tad neizguļas, tad pēcāk miega bads dod sevi manīt un sāpes izjūtās stiprāk. No rīta Tu piecēlies un Tev nogāja ūdeņi. Tas nozīmē, ka visu nakti mazās kontrakcijas bija darījušas savu darbu, kamēr Tu saldi čučēji un ap pusdesmitiem Tev jau bija četru - sešu cm liels atvērums, pie kura arī visbiezāk mēdz noiet ūdeņi. Tālāk Tu izjuti dzemdes saraušanās. Tieši tās jau arī ir dzemdību sāpju cēlonis. Tomēr ar daudziem jo daudziem paņēmieniem ir iespējams attālināt sajūtu, ka „man tik stipri sāp, ka vairs nevaru". Tu acīmredzot biji kaut nedaudz pagulējusi un ļoti sagribējusi dzemdēt, kas pats par sevi ir ļoti pozitīvs priekšnoteikums, lai viss labi izdotos. Tad sāpes bija pa 2-3 min. Tas ir arī tas intervāls, kad reāli būtu JĀJŪT SĀPES. Nav pareizi, kad ļoti sāp ik pa pusstundai, piemēram. (Es nesaku, ka nesāp, es saku, ka tad jāmeklē cēlonis, kādēļ tik ļoti sāp jau tad, kad intervāls starp sāpēm ir tik liels) Tad, kad sāpes ir ik pa 2-3 min. parasti ir jau 7-8 cm atvērums, ja viss ir labi. (Es nerunāju par gadījumiem, kad ir nesaderība starp māmiņas un bērniņa izmēriem, ārkārtīgi īsas nabassaites u.c. negadījumiem, kad sāpes ir, bet rezultāta nav) Un 40 min ir viens baigi labs laiks mazuļa pasaulē nākšanai, kad ir tad intensīvās sāpes. Parasti pie normas mēs skaitam 30 min- 2 stundas.

Gribētu zināt, šo to par sevi

Grūtniecība bija bez problēmām, ja neskaita, ka pirmajās nedēļās gulēju uz saglabāšanu, biju it kā pārnēsājusi mazo jau 10 dienas, un tās divas nedēļas katru nakti mocījos ar lielām sāpēm, ārste teica, ka tas ir normāli. Kad nu sāpes atkārtojās ik pēc 7 min., braucu uz slimnīcu, ārsti apskatīja un teica - neuztraucies dārgā, kādas 8 h un viss būs galā, taču 8 stundu vietā nomocījos 2 dienas, sāpes gan momentiem pārgāja un pazuda pat uz 30 min., un tad īsts murgs, visi sāk kaut ko skraidīt, kurš palātā iekšā, tā man kājstarpē iekšā, beigās tik pateica - problēmas un uz galda. Pamodos pēc 3 stundām un biju apstulbusi kad ieraudzīju, ka mana beebja drēbes stāv uz galdiņa. Bērns bija intensīvajā nodaļā (ar mazo vēl mēnesi nogulējām Gaiļezera slimnīcā). Pēc pāris gadiņiem ļoti jau gribētos meitiņu taču no pirmās reizes bailes jau...man esot ciets dzemdes kakls. Vai tas būtu iemesls steidzamajam ķeizaram? Ja gaidīšu otru arī būs tādas problēmas? Man bija zaļi ūdeņi (tos nolaida mākslīgi vai kā to saka pārdūra (kad biju atkal palātā ar vīru no starpenes momentiem iztecēja tādi zaļgani biezumi) un mazais bija ar plaušu karsoni. Taču bija ķeizars, kāpēc tad mazais dabūja to plaušu karsoni, ja viņu izņēma tieši no vēdera? Uz slimnīcu braucu, kad sāpes bija jau ik pēc 6-7 min, salasījusies grāmatas biju, tāpēc braucu ar uz to slimnīcu. Kāds atvērums bija, es nemaz nezinu: taču pa miglai atceros, ka tika pieminēti 5 cm svētdien dienā. Slimnīcā iebraucu sestdien 6 no rīta un mazais piedzima svētdien 23.47. Vienīgais es biju iedomājusies, ka dzemdes kakls laikam nav vēries vaļā....

Cik tālu es varu pēc Tava teiktā izlobīt ir bijis tā:

  • kaut kādu iemeslu dēļ tātad mazais nav labi juties grūtniecības beigu posmā, par ko liecina zaļie augļūdeņi un nelabās, stiprās sāpes pirms dzemdībām divu nedēļu garumā.
  • acīmredzot, ir bijusi kāda nesaderība starp mazuļa priekšgulošo daļu un māte iegurni, kādēļ tas mazulis nav gribējis labi ieslīdēt iegurnī un pataisīt mokošās kontrakcijas par īstām dzemdību sāpēm ar rezultātu.
  • no tavas puses viss ir bijis ļoti labi, jo tas, kas ir atvēries līdz 5 cm nav pie vainas, ka mazais pārdomā un nedara savu darbiņu līdz galam. Pārējie cm bija jāatver mazuļa galviņai.
  • iemeslu, kādēļ viņš to nedarīja, es nevaru Tev pateikt - to zina tikai tas, kas operēja un arī tad ne vienmēr tā pārliecinoši.
  • no Tavas puses viss bija OK. Tādēļ nav pamata uztraukties par nākamajām dzemdībām, jo atvērties Tu vari. (ak, jā - vēl var būt gadījums, kad ir infantila (bērnišķīga) dzemde, tad arī dzemde neveras vairāk vaļā kā par pieciem cm, bet to tad Tavs ginekologs Tev arī varētu pateikt USG). Tā tomēr ir bijusi mazuļa paša doma, kādēļ viņš nav nācis un katrs mazais ir savādāks. Tādēļ Tev nudien nav pamata noskumt. Tikai rūpīgi jāizvēlas ārsts vai vecmāte, kas aprūpēs Tevi nākamajās dzemdībās, jo diemžēl Latvijā negrib praktizēt dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijām, lai arī daudz kur to smaidot sola.

Kāds var būt iemesls tam, ka bebim galviņā ir paplašināti asinsvadi?

Vai tas ir kas bīstams, iespējamas kādas sekas? Mums 28 nedēļas. Iepriekš bija versija, ka tas varētu būt no tās pašas skābekļa nepietiekamības, jo hemoglobīns bija zem normas, bet tagad tas ir 129, kas esot pāri normai un asinsvadiņi paplašināti vienalga.

Diemžēl vienotas atbildes tavā jautājumā nav, tik tiešām viena versija ir zems hemoglobīna līmenis asinīs mammas gaidīšanas laikā, tomēr tas nebūt nav vienīgais iemesls. Turklāt, paplašinātie asinsvadi var būt arī normas variants - mums jau katram ir kādas "novirzes", un, ja meklētu, tad atrastu. Tev nekas cits neatliek, kā sagaidīt savu mazuli piedzimstam un tad jau veikt paplašinātu izmeklēšanu. Bieži vien bažas par mazuļa veselību izrādās veltīgas.

Vai gadījumos, kad pirmais bija ķeizars, arī otrais būs ķeizars?

Neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ veikta ķeizargrieziena operācija pirmo reizi, padomju gados Latvijā bija prakse atkārtotas dzemdības vadīt operatīvā ceļā, respektīvi, atkal taisīt ķeizargriezienu. Tam bija sekojošs pamatojums:

  • ķeizargrieziena rētas virziens - pēc vertikāliem ķeizargriezieniem, ko tajā laikā veica, rēta uz dzemdes palika liela, dzemdes kārtas sliktāk saauga un bija risks, ka, atkārtoti dzemdējot, dzemdību laikā dzemde plīst veco rētaudu vietā. Kā sekas būtu nekontrolējama asiņošana, iespējama placentas priekšlaicīga atslāņošanās un mazuļa/mātes bojāeja īpaši smagos gadījumos (iedrošināšanai - dzemdes plīšana reti kad sākas pēkšņi, ir pazīmes, kas liecina par draudošu plīsumu un tad iespējams veikt steidzīgu ķeizargriezienu);
  • tādēļ sāka praktizēt horizontālo griezienu, veicot ķeizargriezienu. Tas bija mazāks, anatomiski labāk pozicionēts, vieglāk un efektīvāk sadzija. Tomēr arī horizontāla rēta ietver sevī augstāk minēto risku.Neskatoties uz to, gadījumos, kad pēc ķeizargrieziena atkārtotā grūtniecībā spontānas dzemdības sākās pašas, tika novērots, ka parasti mazuļi veiksmīgi dzimst paši arī pēc ķeizargrieziena, kas pavēra iespēju pētījumiem par nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu dzemdes plīsuma risku. Tādēļ ir daži priekšnoteikumi, kas jāievēro, izvēloties mēģināt atkārtotas dzemdības pēc ķeizargrieziena vadīt pa dabiskajiem dzemdību ceļiem:
  • laikam starp dzemdībām vēlams būt no 2 līdz 3 gadiem. Tiek uzskatīts, ka līdz diviem gadiem rēta vēl nav pietiekoši sadzijusi, bet pēc 3 gadiem viņa kļūst irdenāka;
  • dabiski dzemdēt pēc ķeizargrieziena atļauts tām sievietēm, kurām nav bijušas komplikācijas visu grūtniecību laikā;
  • tāpat kā citām sievietēm, kas gatavojas dzemdēt dabiski, nepieciešams pārbaudīt acs tīklenes stāvokli, lai pasargātu acis izstumšanas periodā;
  • atkārtotas dzemdības pēc ķeizargrieziena nedrīkst stimulēt, tām jānorit pašām, dabiski, pietiekoši raiti, noteikti slimnīcā, kur pieejama medicīnas tehnika un steidzīga operatīva palīdzība.

Šobrīd Latvijā jau ir parādījusies iespēja dzemdēt dabiski pēc ķeizargrieziena, ja visi apstākļi to atļauj. Diemžēl lielai daļai ārstu joprojām trūkst pieredzes šādu dzemdību vadīšanā, tādēļ viņi labprātāk iesaka māmiņām izvēlēties arī atkārtoti ķeizargriezienu. Tādēļ, izvēloties ārstu, ar kuru vienoties par dzemdību vadīšanu pēc ķeizargrieziena, ļoti svarīgi būtu skaidri noskaidrot viņa attieksmi un iepriekšējo pieredzi, pieņemot dabiskas dzemdības pēc ķeizargrieziena. Iespējams, jūs mēģinās piesardzīgi atrunāt no nodoma dzemdēt dabiski. Ņemiet vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti maz ārstu, kas ir pieredzes bagāti un uzņemas atbildību, tādēļ neapmierinieties ar viena speciālista viedokli gadījumā, ja dabiskas dzemdības pēc ķeizargrieziena ir jūsu sapnis.

Mums rit 29. nedēļa. Jau kopš 16.nedēļas ārsts konstatēja, ka bebis guļ pilnīgi šķērsām - kājas kreisajā pusē, galva labajā!

Tas apstiprinājās arī pēdējā vizītē, pirms pāris dienām. Ārsts, teica, ka maz ticams, ka bērns pats spēšot sagriezties pareizi, tāpēc, iespējams, būs ķeizars. Kāda ir Jūsu pieredze šādos gadījumos? Vai tiešām jāsāk noskaņoties uz ķeizargriezienu? Piebildīšu, ka man ir divragu dzemde (ja tas ko maina).

Diemžēl šoreiz es arī nevarēšu Tevi iepriecināt, jo tieši divragu dzemde ir tā vainīgā, ka mazais tā šķērseniski ir ieriktējies. Tik tiešām statistika nerunā jums abiem par labu, jo tikai trīsdesmit procentos gadījumu mazulis divragu dzemdē ieriktējās pareizi - ar galviņu tieši (nevis slīpi) uz leju, turklāt viņiem praktiski vienmēr ir tā sauktā nestabilā guļa, kas nozīmē, ka viņi savu gulēšanas veidu bieži un nesistemātiski maina, ko spēj izdarīt arī pašā dzemdību brīdī. Turklāt, divragu dzemdei ir savas saraušanās īpatnības, kas, savukārt, ievieš savas korekcijas dzemdību vadīšanas taktikā, jābūt ļoti uzmanīgiem ar stimulēšanu, ik pēc 1 - 2 stundām jāpārbauda mazuļa guļa, rūpīgi jāseko līdzi auglīša sirdsdarbībai. Tāpēc pavisam maz bērniņu dzimst dabiski māmiņām ar divragu dzemdi, un ir ļoti maz mediķu, kas uzņemas vadīt dzemdības pa dabiskiem ceļiem šādos gadījumos. Protams, cerība mūs atstāj pēdējā, un ir taču kaut kur pasaulē šie padsmiti % bērniņu, kas piedzimst paši māmiņām ar divragu dzemdi.

Bērniņš netika plānots un ja tas ir noticis 4 nedēļas atpakaļ sanāk ap 14.05. Bet 16.05. svinēju jubileju draudzenei un lietoju diezgan daudz alkoholu. Kā tas ietekme tagad manu mazulīti???

Pirmās četras nedēļas, līdz mazulītis sāk impantēties dzemdes gļotādiņā, viņa barība ir pašas olšūnas dalīšanās rezultātā radies dzeltenuma maiss. Šo barības vielu kvalitāte ir atkarīga no visas topošām māmiņas dzīves laikā lietotā uztura kvalitātes, jo, ko ēdam mēs - meitenes, sievietes, no tā barojas visas mūsu šūnas un arī mūsu organismā jau kopš mūsu pašu ieņemšanas esošās olšūnas. Šie barības resursi ir pilnīgi autonomi un olšūnu neietekmē nekas, ko mēs ēdam un dzeram pirmās 4 nedēļas pēc ieņemšanas. Tieši uz to balstās gatavošanās mazuļa ieņemšanai ar veselīga uztura un dzīvesveida palīdzību.

Nedaudz vēlāk, kad apaugļotā olšūna jau dalās un pa olvadiem ceļo uz dzemdīti (1.-7. diena pēc ieņemšanas), kā arī laikā, kad mazulītis meklē implantēšanās vietu dzemdē (7.-14. diena pēc ieņemšanas) viņš barojas no dzemdes iekšējā sekrēta, līdz ir pilnībā ieaudzis dzemdes gļotādā (2 nedēļas līdz 11 nedēļas) un 12.nedēļā pāriet uz placentāro barošanos. Uz šo savukārt balstās pamatojums rūpēties par savu seksuālo veselību pirms mazuļa ieņemšanas, pārbaudīt maksts tīrības pakāpi un iespējamās STS, lai šajā dzemdes sekrētā gadījumā neatrasos mikroorganismi, kas varētu bojāt tikko apaugļoto auglīti. No 6.-8. grūtniecības nedēļai, kad tiek uzskatīts, ka mazulītis pamazām pariet uz placentāro barošanos, ir jāsāk būt uzmanīgiem ar to, ka lietojam uzturā. Sākot ar 12. grūtniecības nedēļu it visu, ko ēdam mēs, ēd arī mūsu bērniņš.

Kategorija: Grūtniecība | Pievienoja: admine (29.07.2008)
Skatījumu skaits: 5836
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]