Galvenie » Raksti » Grūtniecība

Grāmata, bērniņu gaidot !
Gribas ko jauku izlasīt, gaidot mazo. Tieši no

romāniem, ne filozofiskām grāmatām vai bērnu audzināšanu. Lubenes un
baigos banaļņikus arī negribas...


· Tiko izlasīju Paulu Koelju "Vienpadsmit minūtes". Ļoti patika. Šobrīd ar gaidu mazo.
· Zini,
manuprāt, tavam stāvoklim derētu "Anna, Hanna un Johanna". Tāda rimta
grāmata par sievietēm Skandināvijā, par viņu likteņiem trijās paaudzēs.
Man patika arī ne-stāvoklī. Es, personīgi, savilku ļoti daudzas
paralēles (ne jau burtiskas, valstis un to likteņi citi, bet tomēr) ar
savas vecmammas un mammas likteņiem. Iesaku.
· Es lasīju Markesa "100 vientulības gadus".
· Steinbeka
«Austrumos no Ēdenes» esi lasījusi? Manuprāt, mierīgi vari
izlasīt/pārlasīt arī «Džeinu Eiru», «Deividu Koperfīldu», vispār jau
viss Dikenss ir tīri labi lasāms grūtniecei.
  · "Kristīni Lavransa meitu" arī vari pamēģināt. Es
gan lasīju, kad man puisis bij tikko piedzimis, bet gan jau derēs arī
stāvoklī esot. Pilnīgi no jauna atklāju to grāmatu, kaut gan
vidusskolas laikā jau biju lasījusi. Vienkārši perfekta likās.
Un vēl "Sidra nama likumus".
Ā,
un tad vēl „Atēna" pirms pāris gadiem izdeva grānatu "Ziemas bērni" -
īsts grūtnieču romāns, par dzemdību nodaļu Dānijā. Visai sirdi
kustinošs.
Un vēl man dikti patika bērnu klasiku lasīt - Pūku,
Karlsonu, Muminus, Madikenu (tā gan nav klasika, bet bija jauks
atklājums iz Lindgrēnas).
· Ar „Ziemas bērniem" gan uzmanīgi, man
puisim gads jau bija, tak vietām raudāju kā pērta. Lai gan grāmata
laba, es ieteiktu tūliņ pēc dzemdībām. Vismaz man bija pēc lasīšanas
skaidrs, kādēļ man tā gribējās, lai kāds aprunājas ar mani par to
procesu.
· Ja gribi klasiku un neesi vēl lasījusi, noteikti paņem
Viktora Igo „Parīzes Dievmātes katedrāli". Izcils romāns. Vēl - vecais
labais Aksels Munte ar savu „Stāstu par Sanmikelu" man šķiet īsti
piemērots grūtniecei. Vēl vari pamēģināt Bulgakova „Jaunā ārsta
piezīmes" palasīt, arī feins gabals.
· Ja neko sev piemērotu nevari
atrast, varbūt pamēģini palasīt pasakas. Paņem kādu skaistu pasaku un
lasi to pusbalsī tā,lai mazais dzird, galvenais ar izteiksmi, lai
mazajam jau rodas priekšstats par emocijām. Tas ir jautri pavadīts
laiks. Man pašai no sākuma smiekls par sevi nāca un es smējos ar.
· Palasi
Džeraldu Darelu - pozitīvi smiekli garantēti. Patīk pārlasīt bērnu
literatūru - Lindgrēnas grāmatas, sākot ar "Mēs - Sālsvārnas salas
vasarnieki", beidzot ar "Pepiju Garzeķi". Montgomerijai bija 8 grāmatu
sērija par Annu - "Anna no Zaļajiem jumtiem" u.c. Lai cik dīvaini
neizklausītos, patīk A.Kristi detektīvi. Tādi mierinoši. Ostinas romāni
- "Lepnums un aizspriedumi", "Prāts un jūtas", "Emma" u.c. Vēl - laba,
gudra, uz labā uzvaru orientēta grāmata Č.Dikenss ''Dāvids Koperfīlds''
( nav tik ļoti bēdīgs kā Olivers Tvists), bieza, varēsi 2 mēn. lasīt,
tomēr izcila literatūra ir izcila literatūra.
Var mēģināt arī
mesties iekšā Feihtvangerā, ''Lapsas vīna kalnā'' piemēram. Viņam visi
darbi forši, tikai šis varbūt dinamiskāks, sākt ar ''Viltus Neronu''
būtu grūtāk.
· Es lasītu Vinniju Pūku - bērnībā man nepatika, bet
tagad - kad gribas kaut ko tādu vieglu un foršu - nav nekā labāka .
E.Zolā „Dāmu paradīze" - par mīlestību. Bez tam Vinnijs Pūks noderēs ,
kad būs pasakas jāstāsta mazajam.
· Gulbrandsena "Mūža meži šalc".
· Skatos,
ka iepriekš ieteiks ka labs darbs "Sidra nama likumi". Es gaidīšanas
laikā tomēr neieteiktu lasīt, jo gadās, ka sieviete ņem darbā
aprakstītās lietas ļoti pie sirds. Pati gan neesmu labāka. Arī gaidu
otro, bet vilinājums lasīt "Sidra nama likumus" ir parāk specīgs. Kad
abi ar mazo būsiet mājās, tad gan, ja laiks atļauj, izlasi.
· Silti
iesaku Vizmas Belševicas "Billi". Gan pasmieties, gan paraudāt var,
gana bieza, taču aizraujoša. Vēl- Vladimira Megre " Anastasija.
Skanošais ciedrs." Pat, ja tam visam nenotic, vienalga šai laikā sirdi
sildoša grāmata.
· „Garkājtētiņu" negribi pārlasīt?
· Es lasīju
visu, kas tik nāca priekšā - biju vienkārši izslāpusi pēc grāmatām un
brīva laika. Daudz ko pārlasīju, nomierinājos lasot teorētiskos gabalus
– piemēram, Benjamiņa esejas + tā kā man gaidīšanas laikā iekrita
sesija, tad lasīju arī visādus socioloģijas brīnumus.
· „Gredzenu
pavēlnieku" es, puisi gaidot, izlasīju, uzrunāja dikti. Vēl Tolkīnam ir
burvīgas Ziemassvētku vecīša vēstules, kuras viņš katru gadu sūtījis
saviem dēliem (nevis bērni vecītim). Šo tradīciju mēs arī pārņēmām. Vēl
Makarenko "Pedagoģisko poēmu" var pamēģināt, ja uz dzīves apceri velk.
Visai fascinējoša. Tā gan laikam tikai bibliotēkās jāmeklē.
· Tagad,
gaidot, es esmu noilgojusies pēc lasīšanas, bet nopietnāka literatūra,
ko lasīju pirms kāda pusgada, man vairs neiet pie sirds, toties izrāvu
cauri vai visu Lindgrēnu, izņemot Karlsonu un Pepiju, kas mani nav
uzrunājuši ne bērnībā, ne tagad, un Lauvassirdis, kas tādi padrūmi man
likās, kad padsmit gados pirmoreiz lasīju. Pagājušonedēļ aizrautīgi
lasīju Darela grāmatiņas.

 

Apkopoja Saula

Kategorija: Grūtniecība | Pievienoja: admine (13.03.2009)
Skatījumu skaits: 1692
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]