Ģimenei

Kā uzšūt mazulim siltus vilnas zābaciņus.

aviciite2 — Sat, 10 Nov 2012 08:45:28 GMT

Zābaciņu pamācība

Kā attīstīt bēbīša valodu?

aviciite2 — Thu, 30 Aug 2012 08:24:12 GMT

Lai gan mums, pieaugušajiem, šķiet, ka bēbītis nerunā un pirmajā dzīves gadā tikai dudina un lallina ar diezgan neartikulētām, bet vecāku ausīm tik mīļām skaņām, tomēr pierādīts, ka bērna valodas attīstība sākas jau no pirmajām dzīves dienām!

Sauc vārdos savas sajūtas un apraksti bērniņam, ko redzi!

"Nu re, Tavs pieniņš jau ir gatavs!", "Ak, Tu saki man, ka Tev gribas ēst?" Ja pat tavs dažus mēnešus vecais bēbītis nesapratīs, ko tieši viņam saki, tomēr māmiņas maigā balss un mīlošais tonis un darbības bērnam rada drošības sajūtu un palīdz saprast, kas notiek visapkārt. Dzirdot vārdus atkal un atkal, bērniņš sāk tos saprast.

Kopē un atkārto sava bēbīša valodiņu un skaņas

Tas ļaus mazajam apzināties sevi un sadzirdēt dažādas skaņas, ko iespējams panākt ar balsi.

Tulko bēbītim viņa valodiņu!

Māmiņas parasti ļoti labi saprot, ko bēbīši saka. Bet svarīgi mazajam to arī darīt zināmu un viņa guldzināšanu pārvērst valodā.

Dziedi! Par visu, ko darāt kopā

Dziedi pašizdomātas, improvizētas dziesmiņas par to, ko darāt. Piemēram, ejat vannoties vai vienkārši auklējaties uz rokām. Neuztraucies par to, ka tev nav "dziedamā balss" vai dziesmu vārdi nerīmējas. Bēbītis nav nekāds kritiķis. Viņam vienkārši patīk klausīties tavas balss skaņās, turklāt, tā viņš daudz iemācās!

Spēlējiet spēles!

Vienkārša spēle ar bumbas padošanu: dod mazajam rociņās satvert bumbu un lūdz viņam to pasniegt atpakaļ tev. Šāda bumbas došana turp-šurp iedibina pirmās komunikācijas prasmes un vēlāk noderēs sarunas veidošanā.

Lasiet grāmatas!

Lai gan pirmajā brīdī var šķist, ka mazais bēbis neko no redzētā un dzirdētā nesaprot, lasīšana priekšā bērnam ir viens no pamatu pamatiem valodas attīstībā. Turklāt, agrīna iepazīstināšana ar grāmatu izveido bērnam priekšstatu par pasaules izzināšanas iespējām caur literatūru un grāmatām. Lasot mazajam priekšā, tu viņam dāvā plašu vārdu krājumu, bet ilustrācijās viņš redz, ko šie vārdi nozīmē. Grāmatas mazulim rādīt un priekšā lasīt ieteicams katru dienu!

Atkārto vārdus!

Ikdienas sarunās ar bēbīti sauc lietas vārdos un atkārto tos viņam katru dienu. Piemēram, rādot mazajam grāmatu, saki "Grāmata! Tā ir grāmata! Lasīsim to kopā, labi?" Dzirdot katru dienu priekšmetu vārdus, bērniņš tos labi iegaumēs un tādejādi veidosies viņa valodas pamati.

Ko Tu dari, lai iemācītu mazulim runāt un attīstītu valodas prasmes?

10 veidi, kā atradināt mazuli no knupīša

kiski — Sun, 19 Aug 2012 08:35:11 GMT

Ieskaties 10 padomos, kā palīdzēt mazulim atradināties no knupīša lietošanas!

Piesien to pie balona

Pastāsti savam mazajam, ka sūtīsiet knupīti kosmosā vai uz mākonīti un kopīgi piesieniet knupīti pie hēlija balona.

Iemaini to pret rotaļlietu

Ja mazais apsola savākt visus savus knupīšus un atdot pavisam Tev, viņš to var iemainīt pret jebkuru rotaļlietu (neaizmirsti noteikt robežas, izvēloties tikai vienu rotaļlietu)! Esi nelokāma savā lēmumā par rotaļlietas iemainīšanu pret knupīti un neatdot knupīti mazuļa vājuma brīžos!

Atdodiet knupīti kādam mazam bērniņam!

Tas var būt radinieku bērns vai varbūt jūsu ģimenē gaidāms ģimenes pieaugums! Saki mazajam: "Skaties! Mazais Pēterītis ir pavisam mazs un tas nozīmē, ka viņam vajag knupīti, Tu jau tagad esi liels!"

Atstājiet knupīti knupīša fejai!

Šī knupīša feja ir draugos ar zobu feju un arī nes dažādas dāvanas!

Noslēp to!

Tu vari noslēpt knupīti puķudobē un pastāstīt mazulim, ka, lūk, no knupīša izauguši skaisti ziedi.

Pastāsti par LIELO bērnu dienu!

Tā būs tieši pēc 2 nedēļām un no šīs dienas mazais atsakās no knupīša lietošanas un nu pievēršas lielo bērnu izklaidēm un saņem balvu par to, piemēram, saldējumu!

Noglabā knupīti kādas rotaļlietas vēderā

Ja iešūsi knupīti kādā rotaļlietā, mazais zinās, ka knupītis vienmēr ir blakus!

Aiznesiet knupīti "knupīšu kolekcionāram"!

Tas var būt gan kaimiņu onkulis, gan ārsts- jebkurš var tikt nosaukts par "knupīšu kolekcionāru"!

Atradini pakāpeniski

Sākumā Tu ļauj ar knupīti staigāt tikai pa mājām un braucot mašīnā. Pēc tam tikai mājās. Tad- tikai gulētejot. Tad, kad mazais iemieg, paņem knupīti... Tad vari cerēt, ka mazais īpaši pēc knupīša neskums.

Izmet to

Kad nekas cits nelīdz, izmet vienkārši to atkritumu tvertnē vēlajā nakts stundā!

Avots: parenting.com

Šortiņu šūšana

aviciite2 — Tue, 08 May 2012 12:26:52 GMT

Mārtiņi

aviciite2 — Wed, 09 Nov 2011 13:07:08 GMT

Mārtiņdienā saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei... Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada. Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks. LTdz 17446 Mārtiņami vīzes pinu, I aukliņas darināju, Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu. Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

Priekš kādiem pāra desmit gadiem Mārtiņu vakaru tā svētīja. Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. Tad pataisīja gaili namā gatavu ēšanai, ņēma plāceni un krūzi ar jaunu uzrūgušu alu, aiznesa visu atkal uz stalli un uzlika turpat uz plaukta, kas taisni tādēļ bija taisīts. Rītā agri priekš gaismas saimniekam ar visiem mājas puišiem vajadzēja stallī sanākt, turpat gaili un plāceni apēst un alu izdzert. Tāpat darīja lopu kūtī, tik tur kāva ne gaili, bet katrā kūtī vienu vistu, un saimniece līdz ar mājas meitiešiem apēda. (LTT: K.Šilings, 1832. g., Tirza.)

Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c. Mārtiņu veči ir tādi, kas priekš Mārtiņiem tais trīs pirmdienas vakaros ar kažoku ļaunajā pusē, ar žagaru bunti padusē Skultē, Duntē, Ķirbižos, Vecmuižā un laikam vēl citur (arī Kolkā, bet tikai pašā Mārtiņu vakarā) pa mājām apkārt iet, danco un bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē, cik uziet. (LTT: A. Bīlenšteins. LP VI, 126, 4. piez.) Mārtiņbērni ieradās tērpušies dažādās maskās. Populārākās no tām bija lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra, čigāna maskas. Budēļos iešana bija jautrs un gaidīts pasākums. Budēļi ņēma līdzi kules, kur ielikt sadotās dāvanas, visbiežāk ēdienus.

Masku gājiens jau iztālēm bija dzirdams, jo tā dalībnieki bija paņēmuši dažādus priekšmetus - katlu vākus, pannas, pudeles, karotes, bungas, zvārguļus - ar ko taisīt troksni.

Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbaudīja istabu tīrību un kārtību, meitu čaklību, bērnu lasītprasmi un paklausību. Tas viss norisinājās jautrā, asprātīgā dialogā. Ar dziesmām budēļi gan nopēla, gan slavēja.

Ķekatu lēkāšana un kāju sišana dancojot, ir īpaša ļauno garu aizbaidīšana un svētības veicināšana. Dejošanā ir arī saskatāmi seni auglības rituāli. Tautasdziesmās daudz apdziedāta ir budēļu tēva rīkste, kurai piemīt maģisks, auglību nesošs spēks. Cilvēki un dažkārt arī dzīvnieki tiek pērti ar šo rīksti, lai tie būtu spēcīgi un veseli. Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs. (LTT: A. Bērziņa, Aloja.) Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme ir bijusi auglības nodrošināšana.

Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu. Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties. (LTT: Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti.) Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos: Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos. (LTT: K. Jansons, Plāņi.) Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. (LTT: A.W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115.)

Vista, gailis un zoss
Mārtiņdiena Latvijā un pasaulē

Mārtiņdienu svin katru gadu 10. novembrī, un tā ir ne tikai diena, kurā svin Mārtiņiem vārdadienas, bet arī simbolisks laiks, kurā tiek pabeigti visi rudens darbi, pilnībā novākta raža, tai jābūt sagatavotai ziemai, un šī ir diena, kurā sākas ziemas sezona ar visiem tās darbiem. Uzskata, ka Mārtiņdiena atver durvis ziemai, un bieži vien ar Mārtiņiem būtu jāatnāk pirmajam sniegam. Mārtiņos kāva lopus un sagatavoja ziemai. Zirgu un govju labklājībai katrā sētā ziedoja vienu gaili un vienu vistu. Gaili – zirgiem, vistu – govīm. Šajā laikā tika pabeigti arī lauku aršanas darbi, labībai jābūt izkultai, graudiem – sabērtiem klētī.

Šis ir arī laiks, kad beidzas veļu laiks un sākas masku gājienu laiks. Mārtiņdienas parasti ir vienas dienas svinības, kas noris jautri un līksmi, jo tad beidzas klusais veļu laiks un sākas jauna dzīve. Mārtiņos sākas budēļi (ķekatās iešana), kas mājai nes svētību, laimi, veselību un auglību. Vispopulārākās budēļu maskas ir čigāni, nāve, kaza, vilks, siena kaudze un vēl daži. Tomēr, lai gan budēļi (masku gājieni) sola daudz labumu, to galvenā nozīme bija auglība mājās.

Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iekrīt tieši starp Miķeļa dienu un Ziemassvētkiem, un pēc mūsdienu kalendāra visīstākie Mārtiņi būtu jāsvin starp 5. un 6. novembri.

Mārtiņos svin apkūlības (labības kulšanas beigas), un senāk galds tika klāts ļoti bagātīgi. Lai gan mūsdienās pieņemts Mārtiņos ēst zosi, agrāk galdā cēla vai nu gaili, vai vistu, ko, kā jau minēju, kāva, lai mājlopiem klātos labi, bet gaili kāva arī par godu Mārtiņam. Galvenie ēdieni, ko cēla galdā un kas minēti dainās, ir gailis vai vista, maize, pīrāgi, cūkgaļa, medus un alus.

Daži latviešu ticējumi (liela daļa no Mārtiņdienas ticējumiem ir saistīti ar laika novērošanu):

Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
Ja Mārtiņos kokos ir sarma, tad būs laba augļu raža.
Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks.

Svētā Mārtiņa diena pasaulē

Sv. Mārtiņa diena (saukta arī par sv. Mārtiņa svētkiem, Martinstag un Martinmas) pasaulē tiek svinēta vienu dienu pēc mūsu Mārtiņdienas, 11. novembrī, un tai ir divas nozīmes: tāda pati nozīme kā Latvijā – rudens nobeigums un ziemas sākums – un veļu laika nobeigums (Igaunijā).

Aizsākušies 16. gadsimtā Francijā, Mārtiņi (Martinmas) izplatījās līdz pat Vācijai un vēlāk jau līdz pat Skandināvijas un Baltijas valstīm. Tie nosaukti par godu Tūras Mārtiņam, romiešu karavīram, kurš pieaudzis kļuva par mūku un kādu dienu atdevis ubagam sniega vētrā pusi savas jakas, lai viņš nenosaltu. Tajā pašā naktī viņš sapnī redzējis Jēzu, kam mugurā bijusi tā pati jaka, un viņš eņģeļiem teicis: „Te ir Mārtiņš, romiešu karavīrs, kurš nav kristīts, viņš ir mani apģērbis.”

Austrija, Beļģija, Vācija, Nīderlande

Svētkus svin vakarā, un bērni, staigājot no durvīm pie durvīm, iet ar papīra laternām rokās un dzied dziesmas par sv. Mārtiņu. Dažās valstīs šajā dienā bērni saņem dāvanas no sv. Mārtiņa, bet citās valstīs tas notiek 5. decembrī, no sv. Nikolasa. No šīm valstīm pie mums uz Latviju ir atceļojusi tradīcija ēst zosis, jo šajās valstīs, īpaši Vācijā, Mārtiņdienā galdā tiek celta zoss.

Slovēnija un Horvātija

Šī ir diena, kad nenorūgušais vīns pārvēršas par dzeramu vīnu, jo līdz tam to uzskata par nedzeramu. Tikai pēc iesvētīšanas tas kļūst derīgs lietošanai. Galdā tiek celta zoss un tradicionālie mlnici.

Dānija

Sv. Mārtiņa nakts (Mortensaften) tiek svinēta ar ļoti tradicionālu maltīti, kuras galvenā sastāvdaļa agrāk bija zoss, bet tagad – pīle.

Igaunija

Igaunijā dienu, ko dēvē par Mardipäev (Mārtiņdienu), uzskata par vienu no svarīgākajām tautas svētku dienām. Arī tiek svinēta ziemas atnākšana un ražas laika aizvadīšana.

Čehija

Mārtiņdiena iezīmē novembra pirmo pusi, ko apzīmē ar teicienu „Mārtiņš jāj uz balta zirga”, un baltais zirgs ir sniegs, kas tajā dienā uzsnieg gandrīz katru gadu. Galdā tiek likta zoss un dažādi īpaši ēdieni.

Polija

Šajā dienā, kad Mārtiņdienu svin lielākā daļa Polijas iedzīvotāju, bet jo īpaši Poznaņā, cilvēki iziet ielās, lai iegādātos īpaši šai dienai pagatavotus kruasānus.

Portugāle

Arī šajā valstī šie ir vīna nogatavināšanas svētki, kad var sākt dzert jauno vīnu. Svinības notiek pie ugunskura, ēdot magusto, kastaņus, vīģes un valriekstus. Ļoti tradicionāli ir nosmērēt seju ar ugunskura pelniem. Šajā laikā Portugālē ir ļoti labs laiks, tāpēc šo laiku sauc par sv. Mārtiņa vasaru.

Šveice

Sv. Mārtiņa dienu svin galvenokārt Šveices katoļu reģionā Ajoie, Juras kantonā. Svētku maltīte, kas ilgst 5 stundas, iekļauj nupat kautas cūkas ēdienus un Damassine liķieri.

Spānija

Spānijā šajā dienā ziemai kauj treknas cūkas, no kā cēlies slavenais teiciens „Katrai cūkai ir sava Sv. Mārtiņa diena”.

Lai gan mūsdienu lielajā steigā kāds teiks, ka šādi svētki nav vajadzīgi un ka laiks jau sen pagājis, ir vērts tomēr aizdomāties par to, ka vismaz dažas reizes gadā, kad ir šādi svētki, ir iemesls ģimenei sanākt kopā un to nosvinēt. Nedaudz papūlēties, iegādāties labu zosi, vistu vai gaili. Pagatavot kādu no vecmāmiņas ēdieniem, kādus no jauniem, modernākiem ēdieniem un to visu apvienot pie galda, svinot ziemas tuvošanos. Protams, ka liela daļa vairs netic dažādām paražām, ticējumiem un sen rakstītajam (protams, laika apstākļus grūti prognozēt ar ticējumiem), bet daudzas mammas zina, ka veļu laikā bērni mēdz gulēt sliktāk un tāpēc vien ir jāsaņemas un jānosvin Mārtiņdiena. Var taču atrast dažādus iemeslus, kāpēc to darīt, bet galvenokārt tāpēc, ka svētki vairo prieku un mūsdienu steigā ģimeņu sanākšanu un sarunu nekad nevar būt par daudz. Neviens nesaka, ka jāskrien pa māju, no durvīm pie durvīm kostīmos, bet varbūt ir vērts to darīt mājās ar bērniem – kopīgi pagatavot kostīmus un tajos rotāties. Smieklīgi, jā, interesanti, jā, vienojoši – jā. Un kas gan cits nepieciešams, ja ne prieks un vienotība ģimenē.

Mēs tev šajos Mārtiņos piedāvājam izcept zosi, kas pildīta ar vārītiem kartupeļiem un svaigiem āboliem, zosu taukos apceptus burkānus, pasniegtus kopā ar grūbām, pastinaku un ķiploku krēmzupu, karsto ābolu dzērienu un desertā – dievīgi labo ķirbju kūku.

Ko māmiņai lietot uzturā, lai vairotos piens? Vai tiešām ķimeņu tēju?

admine — Thu, 20 Oct 2011 12:02:15 GMT

Jau sen ir pierādīts, ka mātes piena kvalitāte (arī tauku saturs) nav atkarīgs no mātes uztura. Un ir vienalga, vai jūs ēdīsiet veselīgu vai nabadzīgu ēdienu, jūsu piens būs pietiekoši labs tieši jūsu mazulim, lai augtu, pieņemtos svarā un būtu vesels. Pat tad, ja jūsu uzturs būs nabadzīgs, tajā būs pietiekošā daudzumā vitamīni, tauki, olbaltumvielas, ogļhidrāti un pats galvenais - imūnglobulīns, kas nav nevienā piena aizstājējā. Labs piemērs ir koncentrācijas nometnes zīdaiņi, kas izdzīvoja tieši tāpēc, ka tika zīdīti.

Gandrīz visas māmiņas sūdzas, ka pieniņš mazāk ir vakarpusē, nekā naktī un pa dienu. Tas ir normāli. Īpaši to izjūt pirmajā mēnesī, kad laktācija vēl tikai stabilizējas.

Tomēr ir labi, ja māte seko līdzi savam uzturam, tādā veidā rūpējoties par sevi, savām enerģijas rezervēm, jo mazulis ar pienu paņems visu, kas nepieciešams no mammas organisma. Svarīgi, lai mammai pašai paliek pietiekoši daudz spēka, lai 24 h diennaktī

auklētu savu mazuli. Galvenie uztura principi: daudzveidība (pilngraudu, skābpiena produkti, gaļa, dārzeņi, saldumi – ļoti nedaudz -veselīga uztura piramīda), bieži un mazās porcijās, atbilstoši gadalaikam un Latvijā audzēts (vislabāk no ekoloģiskām saimniecībām), dzert daudz ūdeni – apmēram 3 litrus dienā.

Gandrīz visas māmiņas sūdzas, ka pieniņš mazāk ir vakarpusē, nekā naktī un pa dienu. Tas ir normāli. Īpaši to izjūt pirmajā mēnesī, kad laktācija vēl tikai stabilizējas. Tas nenozīmē, ka mazulis paliek neēdis. Vakarpusē viņš grib ne tikai ēst, bet arī mammas klātbūtni, siltumu, ādas – ādas kontaktu, drošības sajūtu, smaržu, siltu acu skatu un smaidu. Ja tomēr pie krūts cītīgi ēd, tad piedāvājiet gan vienu, gan otru krūti, ik pēc 15 min. Pamēģiniet ieturēt pauzītes vismaz 30 min starp barošanas reizēm, piedāvājot sevi citādi, piemēram, plikiņam pagulēt uz plika mammas punča (āda – āda kontakts). Tas vairos pieniņu, stiprinās jūsu saites un drošības sajūtu.

Silta ķimeņu tēja tāpat kā citas tējas rada labsajūtu, sasilda un līdz ar to paplašina arī piena vadus. Galvenais, lai mammai garšo un remdē slāpes. Barošanas laikā tējas krūze ir rokas stiepiena attālumā. Aptiekās un lielveikalos var atrast dažādas tējas laktācijas veicināšanai. Droši izmēģiniet dažādus veidus un beigās izvēlieties tās, kas vislabāk garšo.

Mazuļa ādas kopšana

aviciite2 — Thu, 10 Mar 2011 12:45:46 GMT

Mazuļa vannošana

aviciite2 — Tue, 08 Mar 2011 12:48:31 GMT

Piena bankas veidosana

aviciite2 — Tue, 08 Mar 2011 12:35:04 GMT

Ko darīt, ja māmiņai piena nepietiek?

aviciite2 — Mon, 07 Mar 2011 12:41:43 GMT

Kā nomierināt mazuli?

aviciite2 — Sat, 05 Feb 2011 13:03:24 GMT

eimija180

aviciite2 — Tue, 11 Jan 2011 16:58:36 GMT

Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz.

Sirsnīgi sveicieni dzimšanas dienā!!!

Vannošana kā emocionālas piesaistes veids

aviciite2 — Sat, 08 Jan 2011 12:49:44 GMT

Vannošana kā emocionālas piesaistes veids

Laurkurcis

aviciite2 — Fri, 07 Jan 2011 11:08:44 GMT

Lai tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!

Sirsnīgi sveicieni no visas administrācijas!

lilu

aviciite2 — Mon, 20 Dec 2010 13:26:49 GMT

Dzimšans dienā vēlu Tev
To,ko pati vēlos sev.
Naudu,laimi,puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!

Sirsnīgi sveicieni no visas administrācijas!!!

Dažadi rokdarbi

aviciite2 — Sun, 19 Dec 2010 11:32:57 GMT

Uzgāju jauku lapu kur mazuļiem ir dažādi rokdarbi.

Te būs viens no tiem!

Guļammaiss:

Darbs ir adīts 2 daļām no apakšas uz augšu.

Adīti zābaciņi zīdainim

admine — Sun, 19 Dec 2010 10:52:03 GMT

Izmantotie raksti:

Adīšanas shēma:

Adīšanu sāk no zolītes vidus ar 2 adatām. Uzmet
36+2 malas valdziņus un ada 6 rindas saskaņā ar adīšanas shēmu.
Pēc shēmas ada 2 rindiņas labiskajā adijumā, tad veido robiņus. Pēc robiņiem 2 rindas labiski

Pēc tam ada tikai 12 vidējos valdziņus saskaņā ar shēmu.
19/12/19

Sašaurina līdz uz adatām kopā paliek 40 acis
14/12/14

40 acis sadala uz 4 zeķu adām adatām un ada uz apli saskaņā ar adīšanas shēmu.

Sašuj zolītes vidu un sānu daļu, un ar mašīndūrieniem robiņus zolītes ārējā malā.

Notamborē gaisa cilpiņu pīnīti, vai nopin no vairākiem diegiem bizīti. To iever zābaciņā, galos var piešūt bumbuļus.

Valdziņu apzīmējumi

Roberta Mārtiņa joki

Roksija — Wed, 24 Nov 2010 09:56:49 GMT

Roberts ar tēti darina cilvēciņus no plastalīna.
Uztaisa tanti, uztaisa onkuli un skaļi sauc - rokas ir, kājas ir, krāna nav!!!

Vasarā tradīcija-braucot no pludmales,nopirkt saldējumu.
Puika sēž mašīnā un uzskaita, kam saldējums tiks nopirkts - mammai,tētim, utt.
Skaļi spriež "Un S. (mazajai māsīcai)? Nē, S., nē, viņa vēl maziņa, viņai būs saldējuma papīrītis."

No rīta,taisoties uz darbu,gaidu,kad vīrs iznāks no vannaistabas un es tikšu tīrīt zobus.
Nevaru sagaidīt, vairākkārt jautāju, kad nāks laukā, bet atbildes nav.
Roberts jautā, ko es saku - saku, ka tētis mani nedzird.
Uz ko Roberts "Tētis ausis bērnudārzā aizmirsis!" (to mēs puikam parasti sakām, kad viņš izliekas mūs nedzirdam) ;)

Bērnam 2 gadi un 8 mēneši

Podmācība ar autiņ biksītēm Babino

kiski — Fri, 15 Oct 2010 18:02:51 GMT

Training Pants
pārejas biksītes
Paredzētas bērniņiem, kuri sāk mācīties iet uz podiņa
Nodrošina kustību brīvību pateicoties "uzvelc" tipa dizainam.
Ārējā kārta ir veidota no kokvilnas maisījuma ar ūdensnecaurlaidīgu virsslāni un absorbējošu iekšējo polsterējumu

Ūdensnecaurlaidīgais slānis ļauj mazajam sajust mitrumu, tajā pašā laikā ļauj izvairīties no drēbju saslapināšanas.

Var mazgāt un žāvēt veļas mašīnā
pieejami 2 izmēri:
11-13 kg
13-16 kg
16+kg
krāsa: balta, drīzumā arī krāsainas

Podiņš

viegls, stabils
ērts rokturis mugurpusē
viegli kopjams
augsta mala priekšpusē pasargā no šļakatām

Podmācības komplekts

Šis podmācības komplekts veidots tā, lai poda apgūšana jums un jūsu mazulim būtu aizraujoša un patīkama.

Komplekts satur:

Miopotty
1 sheet of reward stickers
2 pairs of white reusable training pants (11-13kgs)
Potty training guide

Vairāk informācijas>>

"Bambino Mio" kokvilnas autiņi

aviciite2 — Fri, 15 Oct 2010 13:46:59 GMT

Arvien vairāk un vairāk vecāku izvēlas kokvilnas autiņus kā labāko veidu, lai rūpētos par savu bērnu. Nepārtraukti attīstot Bambino Mio produktus.

Autiņu biksītes Mio Soft Cover

Balstoties uz daudzu gadu pieredzi, esam radījuši autiņu biksītes, kas nodrošina izcilu komfortu, minimālu noplūdi, izdevīgu pirkumu un ērtu lietošanu.
•   Tām dod priekšroku daudzi vecāki.
•   Autiņu biksītēm ir dažādi izmēri un veidi.
•   Tās izgatavotas no mīkstas kokvilnas ar ūdensnecaurlaidīgu slāni biksīšu iekšpusē.
•   Velcro® tipa liplentes aizdares ir ērtas un drošas.
•   Elastīgās kāju un vidukļa aproces stingri pieguļ augumam.
•   Autiņu biksītes ir mazgājamas veļas mašīnā 60° C.
•   Krāsas: baltas un ar zīmējumiem.

Bambino Mio produkti ir iepakoti iepakojumā no dabā sairstošas plēves. Sairšanas process sākas ar saspiešanas procesa radīto siltumu un turpinās divās pakāpēs. Vispirms notiek ķīmiskā sairšana, ko izraisa ultravioletais apgaismojums, siltums, skābeklis vai plēves deformācija. Šajā etapā tiek pārrautas polimēru garās molekulārās ķēdes. Šajā periodā plēve sastāvēs no trausliem fragmentiem. Otrajā etapā šīs daļas pārņem mikroorganismi, un to sauc par biosairšanu. Sairšanas rezultātā rodas oglekļa dioksīds un ūdens. Zīmīgi, ka plēves sairšanai nav nepieciešama bioloģiski aktīva vide. Sairšana norisināsies arī tad, ja materiāls tiek atstāts brīvā dabā. Tas ir īpaši nozīmīgi, runājot par plastmasas atkritumu piesārņojumu. Mūsu standarta formula paredz 6-18 mēnešus pilnvērtīgu produkta izmantošanu. Produktam ir atzinums par nekaitīgumu saskaņā ar direktīvu 2002/72/EC (regulē plastmasas materiālu un izstrādājumu, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem ražošanu) un Apvienotās Karalistes oficiālo aktu 2002/3008. Parūpējieties, lai produkts neatrastos lielā karstumā, spilgtā apgaismojumā un netiktu deformēts. Sairstošo plastikātu labāk ieteicams turēt vēsā/ēnainā vietā, nevis svaigā gaisā vai karstos, saulainos apstākļos. Nekādi citi īpaši norādījumi uz šo produktu nav attiecināmi.

Rakstiet komentāros savu pieredzi, kura ir izveidojusies lietojot šis firmas autiņus un citas preces ko tā piedāva.

Man arī ir doma šos autiņus lietot, kad būs mazais.

Folacīns – jaunības noslēpums!

AIRITA — Mon, 11 Oct 2010 09:47:12 GMT

Lai kā mēs reizēm negribētu, bet mūsu āda mainās līdzi laikam un dažādos dzīves posmos mums nepieciešama atšķirīga ādas kopšana. Piekritīsiet, ka dzīve pēc 30 tikai sākas, vai ne?! Taču nereti sievietes, kas sasniegušas 30 gadu slieksni, spogulī skatās ar nelielu satraukumu – līdz šim gludā, jaunavīgā sejas āda sāk zaudēt savu elastību, tvirtumu un tā daudz vairāk reaģē uz apkārtējās vides radītajiem kairinājumiem.

Šajā vecumā izmaiņas notiek visos ādas slāņos un normāla āda biežāk kļūst sausa, plāna un jutīgāka, tāpēc īpaši aktuāls kļūst jautājums par piemērotākās kosmētikas izvēli ādas kopšanai. Tieši šajā vecumā visbiežāk sievietes no mitrinošajiem krēmiem visiem ādas tipiem pāriet uz intensīvākas iedarbības, aktīvām vielām bagātu krēmu. Viena no aktīvākajām vielām, kas uzlabo ādas elastību un saglabā tās jauneklīgo izskatu, ir folacīns. Kas ir folacīna labākās īpašības? Tas stimulē ādas dabīgos atjaunošanās procesus, palēlina ādas novecošanās procesus un saglabā ādas elastību un tvirtumu. Tieši tāpēc Dr.Irena Eris Kosmētiskā Laboratorija radījusi LIRENE FOLACIN sēriju sievietēm pēc 30+ gadu vecuma, LIRENE FOLACIN INTENSE sēriju sievietēm pēc 40+ gadu vecuma un LIRENE FOLACIN ADVANCED sievietēm pēc 50+ gadu vecuma.

Jums ir 30!

Āda izjūt pirmās būtiskākās izmaiņas – dabīgie procesi notiek lēnāk, āda kļūst mazāk elastīga, parādās pirmās grumbiņas, lielākoties acu zonā. Ja līdz šim esat izmantojušas vienkāršu mitrinošu krēmu, tad šis ir īstais laiks iegādāties krēmu ar aktīvām vielām, kas nostiprina un atjauno sejas ādu. Atcerieties, ka, lietojot barojošu nakts krēmu, tas uzlabo Jūsu izskatu ne tikai nakts laikā un no rīta, bet uzlabos Jūsu ādas izskatu vēl ilgi. Ja līdz šim Jūsu kosmētikas maciņā nebija acu krēms, tad šajā vecumā par to noteikti vajadzētu padomāt.

Trīsdesmitgadniecēm Lirene iesaka:

- LIRENE FOLACIN reģenerējošs, atjaunojošs krēms sejas un kakla ādai

- LIRENE FOLACIN pretgrumbu sejas krēms ar liftinga efektu

- LIRENE FOLACIN reģenerējošs krēms ādai ap acīm

Aiz muguras 40 gadi...

Grumbiņas, grumbiņas...Pētījumi liecina, ka grumbiņas netiek ģenētiski pārmantotas un visbiežāk šo problēmu var ietekmēt savlaicīgi sākot rūpēties un regulāri kopjot ādu. Jūs varat uzlabot savu ādu jau tagad un ietekmēt tās izskatu pēc 20 gadiem! Nenovēršami mūsu sejas ādu ietekmē dažādi faktori – pārtika, saule, apkārtējās vides ietekme, miega trūkums un stress. Jūsu āda viena pati bez palīdzības nespēs sevi pasargāt no tik daudziem nelabvēlīgiem faktoriem, tāpēc tieši tagad tai ir nepieciešama īpaša palīdzība – aktīvām vielām bagātīgs krēms nobriedušai ādai.

Sievietēm pēc 40 gadu vecuma Lirene iesaka:

- LIRENE FOLACIN INTENSE pretgrumbu dienas krēms

- LIRENE FOLACIN INTENSE pretgrumbu nakts krēms

- LIRENE FOLACIN INTENSE pretgrumbu acu krēms

- LIRENE FOLACIN INTENSE attīrošs pieniņš

Jums ir 50 gadi un viena diena...

Piecdesmit gadi, protams, ir cienījams vecums, taču tas nebūt nenozīmē, ka līdzšinējais aktīvais sievietes dzīvesveids apstājas. Tikai no katras pašas sievietes atkarīgs, vai viņa turpina priecāties un sajūsmināties par dzīvi, baudīt to un kopt sevi un savu ādu vēl rūpīgāk. Izaiciniet sevi un saglabājiet iekšējo un ārējo jaunību vēl ilgus gadus! Kaut arī sievietes hormonālās izmaiņas šajā vecumā būtiski ietekmē ādas struktūru, Lirene piedāvā innovatīvus ādas kopšanas līdzekļus, kas palīdz atjaunot ādas šķiedras, mazina grumbiņas, uzlabo ādas elastību un tvirtumu.

Nobriedušai ādai nepieciešams krēms ar aktīvām komponentiem, kas mazina grumbiņas, kas atjaunos Jūsu ādas šķiedras un krēma konsistencei jābūt biezai un intensīvai. Vieglas konsistences krēmi parasti ir mitrinoši krēmi jaunām sievietēm. Sejas āda šajā vecumā zaudē elastību, zūd ādas tonuss un grumbas kļūst izteiktākas, tāpēc krēmu sastāvā iekļautas aktīvās sastāvdaļas, kas stiprina ādas struktūru un izlīdzina ādas virsmu. Āda acu zonā ir īpaši plāna un grumbiņas acu zonā pārādās daudz ātrāk. Ādai ap acīm izvēlieties piemērotu kosmētiku, kas mazina ādas atslābumu.

Sievietēm pēc 50 gadu vecuma Lirene iesaka:

- LIRENE FOLACIN ADVANCED pretgrumbu dienas krēms ar liftinga efektu

- LIRENE FOLACIN ADVANCED pretgrumbu nakts krēms

- LIRENE FOLACIN ADVANCED pretgrumbu acu krēms

UZTICĪBA LIRENE PRODUKTIEM

Lirene – rūpes par Jums! Mēs zinām, kā rūpēties un saglabāt sieviešu skaistumu. Ādas kopšana ar Lirene kosmētikas palīdzību – tā ir pārbaudīta efektivitāte un īpaša bauda lietot Lirene kosmētikas līdzekļus. Šādu efektu mēs esam panākuši savienojot inovatīvas kosmētikas līdzekļu aktīvās sastāvdaļas, smalku aromātu un zīdaini maigu tekstūru. Tā tiek radīti Lirene produkti, kas saglabā sievietes dabīgo pievilcību.

Mūsu produktiem var uzticēties. 25 gadu Dr.Irene Eris Kosmētiskās Laboratorijas pieredze, pastāvīgi pētījumi kosmētikas jomā, jaunas tehnoloģijas un efektīvas kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas ļauj radīt augstākās kvalitātes kosmētiku. Izstrādājot jaunus produktus, mums svarīga ir Jūsu labsajūta, līdz ar to Jūs varat būt pārliecināta, ka produkts veikala plauktā nonāk tikai tad, kad tas ir izturējis laboratoriskus testus, praktiski izbaudīts lietojot uz ādas un sasniedzis augstus efektivitātes un klientu apmierinātības kritērijus.

Esiet skaista visos vecumos! Nav svarīgi, cik Jums gadi, atcerieties, ka vienmēr jauna ir tā sieviete, kas spēs saglabāt sevī bērna dzīvesprieku, spēju priecāties arī par nelieliem dzīves pārsteigumiem, un tad kosmētika palīdzēs Jums saglabāt iekšējo mirdzumu un jaunības garu!

Lirene – rūpes par Tavu ādu!

Meklējiet Lirene kosmētikas līdzekļus: DROGAS, PRISMA, KIMKO, DIVI PLUS veikalos, kā arī citviet Latvijā!

Vairāk par Lirene kosmētiku uzziniet www.lirene.com

Šoruden modē Mulenrūžas stils

aviciite2 — Mon, 11 Oct 2010 09:03:21 GMT

Mulenrūžas stils klasiski tiek raksturots kā nerātni pikants, seksīgs un pat bohēmisks. Tas ir krāšņs, spilgts un ļoti uzkrītošs, reizēm pavedinošs, vilinošs un vienmēr acīm ļoti kārdinošs. Taču šoruden, pirmo reizi modes vēsturē, Mulenrūžas stilam pievienojas vēl viens raksturojums – radoši praktisks.

Mulenrūžas valdzinājums deviņu gadu garumā

Reiz jau mēs piedzīvojām šī stila uzplaukumu, tas bija nu jau, šķiet, tik tālajā 2001. gadā, kad teju visu pasauli pārņēma Nikolas Kidmenas un mūzikla Mulenrūža valdzinājums. Toreiz šis stils gāja savu uzvaras gājienu visā tā krāšņumā – mežģīnes, satīns, zīds, lapsenes vidukli veidojošas korsetes, bagātīgi aksesuāri un spilgti krāsu kontrasti. Mulenrūžas stils bija modē it visur – gan apģērbā, apavos un aksesuāros, gan arī interjerā. Tika rīkotas gan ballītes Mulenrūžas stilā, gan pat Mulenrūžas kāzas. Šis stils ir tik ļoti krāšņs un vilinošs, ka tā īsti no modes nav izgājis visus šos gadus, tikai pēdējos gados tas vairāk ir kalpojis akcentam, ar ko papildināt tērpus – interesanti Mulenrūžas stila aksesuāri un, protams, grezna apakšveļa, kas vairāk tiek izmantota īpašos gadījumos.

Jaunā Mulenrūžas pieeja – radoši pikanta

Šoruden mēs atkal varēsim ienirt bohēmiskajā un tik vilinoši krāšņajā Mulenrūžas pasaulē un baudīt svētku sajūtu katu dienu. Rudens un ziemas 2010./2011. modes sezonā Mulenrūžas, jeb veļas stils ikdienas apģērbā, ir atpakaļ uz skatuves visā savā krāšņumā, tikai nedaudz citā interpretācijā. Galvenais šī stila jauninājums šosezon – praktiskums. Ja agrākais Mulenrūžas stils vairāk piederējās svētkiem, ballēm un īpašiem notikumiem, tad šosezon galvenais šī stila trumpis ir tā piemērotība ikdienai un, pats galvenais, vēsajiem un ne tik tīkamajiem rudens un ziemas laika apstākļiem. Taču arī ar šo savu jauno īpašību Mulenrūžas stils tik un tā nav zaudējis savu pikantumu, sievišķību un valdzinājumu. Šīs sezonas Mulenrūžai tiek pieiets ļoti radoši – ikdienā velkamas blūzes, topi, svārki arī greznākas kleitas – interesanti, moderni un ikdienā lietojami!

Mazgāju traukus bez trauku mazgājamā līdzekļa!

kiski — Sun, 10 Oct 2010 13:39:27 GMT

Trauki, virtuve, … Ecowashball® notīra traukus bez mazgāšanas līdzekļiem! Iepakojums ar 3 Ecowashball®.
Pozitīvs žests jūsu labsajūtai un videi.

Sastāvs – Īpašas netoksiskas šķiedras.

Ecowashball® ir inovācija, kas sastāv no īpašām, netoksiskām šķiedrām, kurām piemīt ultra-efektīvas attaukošanas un tīrīšanas īpašības, īpaši piemērota trauku u.c. virsmu mazgāšanai … bez mazgāšanas līdzekļu klātbūtnes!

Efektivitāte:
Jūs būsiet pārsteigts par Ecowashball® attaukošanas un tīrīšanas spēku, īpaši uz tādām virsmām, kā stikls, keramika un plastmasa, ko izmanto ēdiena uzglabāšanas traukiem un virsmām, kas parasti prasa spēcīgus attaukotājus (elektriskajām plītīm, flīzēm, darba virsmām, …).

Praktiski un izturīgi:
Īpaši pakļāvīgais materiāls, kurš izmantots Ecowashball® izgatavošanai, ir drošs tā izmantošanai uz delikātām virsmām. Ar to var mazgāt arī piedegumnedrošas virsmas. Pēc lietošanas Ecowashball® vienkārši izskalojiet karstā ūdenī. Ļoti ilgi lietojama, Ecowashball vienmēr būs pa jūsu rokai, lai veiktu dažādos mājas darbus.

Ekoloģiski un ekonomiski:
Samazinot mazgāšanas līdzekļu izlietojumu, Ecowashball® saudzē dabu un rūpējas par tīrāku vidi. Jūs veicat ikdienišķu darbību, kura saudzē Jūsu maku un pasaules gruntsūdeņus.

Labsajūtai un ādas aizsardzībai:
Nav vajadzīgi nekādi mazgāšanas līdzekļi, jūsu rokas ir pasargātas ķīmisko produktu radītiem alerģiskiem blakusefektiem.

Padoms: Izmantojiet Ecowashball® pēc automašīnas remonta! Jāmaina tukša riepa, jāpārbauda eļļas līmenis…? Esiet gudri, Ecowashball® notīra jūsu rokas un noņem eļļu un tauku pārpalikumus bez ūdens vai mazgāšanas līdzekļiem.

Atšķirīgas krāsas Ecowashball® atšķirīgam pielietojumam:
Ecowashball tiek pārdotas pa trim, tās visas ir atšķirīgās krāsās, lai jums būtu cita Ecowashball®, ja vēlaties to izmantot arī citiem tīrīšanas darbiem mājās, ne tikai trauku mazgāšanai…

Attaukošana bez mazgāšanas līdzekļiem! Pozitīvs žests jūsu labklājībai un videi.

Instrukcijas: Ecowashball® paredzēta trauku un citu virsmu mazgāšanai ar rokām, bet nav paredzēta trauku mazgāšanai trauku mazgājamajās mašīnās. Katru reizi, kad beidziet lietot Ecowashball®, izskalojiet to karstā ūdenī! Ļoti labi izskalojas, ja to iemērc un laiciņu patur karstā ūdenī. Jūs varat to izmazgāt arī veļasmašīnā kopā ar Biowashball®.

Cena: 12.98 Ls

Tīram māju bez sadzīves ķīmijas!

admine — Sun, 10 Oct 2010 13:24:01 GMT

Galda sāls būs viegli abrazīvs tīrīšanas līdzeklis, turklāt tas arī dezinficē.

Citrona sula ir viens no lieliskākajiem dabiskajiem tīrīšanas līdzekļiem – nekaitīgs un smaržīgs, un to var izmantot ļoti daudzos veidos, jo tā tīrīšanas spējas ir fantastiskas.

Tauki, krāsotas sienas, cietas grīdas, koka, korķa grīdas, keramikas, akmens flīzes, virtuves virsmas

Ziepes un karsts ūdens, kam pievienots nedaudz mazgājamās sodas (nātrija karbonāta). Mazgājamā soda lieliski mīkstina ūdeni, turklāt ir pavisam dabisks produkts. Varat izmantot arī dzeramo sodu.

Pamatīgi tauku traipi

Pārkaisiet tos ar dzeramo sodu un pēc 30 minūtēm notīriet.

Traipi, pelējums, smaku noņemšana

Boraks ir minerāls, ko mazos apjomos var izmantot. Taču tas satur boru, kurš nesadalās, tāpēc ar tā izmantošanu nevajadzētu aizrauties.

Smakojošas koka virsmas, griežamie dēlīši

Noberziet ar maisījumu no puses citrona sulas, kas sajaukta ar vienu tējkaroti galda sāls.

Stikls, flīzes, tējas nosēdumu izmazgāšana no krūzītēm un tējkannām

Baltais etiķis.

Misiņa un vara spodrinātājs

Etiķis kopā ar sāli vai dzeramo sodu.

Hroma, alumīnija virsmas, katlu, pannu un ledusskapja iekšpuse

Dzeramās sodas pasta nav abrazīva. Ņem mīkstu lupatiņu, uzliek pastu un tīra. Pastas pagatavošana: izšķīdina 4 ēdamkarotes dzeramās sodas 4 ēdamkarotēs ūdens.

Izlietne 25 g galda sāls un 300 ml ūdens.

Tējas traipi

Ar citrona gabalu var iztīrīt tējas traipus – netīrā vieta vienkārši jāpaberzē ar pārgrieztu citronu.

Piededzinātas pannas

Plānā kārtiņā iekaisiet dzeramo sodu un pārlejiet ar verdošu ūdeni. Atstājiet uz nakti, pēc tam iztīriet.

Katlakmens

Lai noņemtu katlakmeni tējkannā, izlej no tās ūdeni un sildelementu pārlej ar balto etiķi. Atstāj uz stundu, tad izskalo ar aukstu ūdeni.

Dažādu virsmu tīrīšanas līdzeklis 600 ml baltā etiķa, 300 ml ūdens, 20-30 pilieni eikalipta eļļas

Etiķi ielej pudelē ar smidzinātāju, pievieno ūdeni un eikaliptu eļļu. Kārtīgi sakrata. Lietojot vienkārši izsmidzina. To var sagatavot arī parastā traukā un nedaudz uzliet uz lupatiņas. Notīra taukus un citus netīrumus, lieliski un svaigi smaržo, ir lēts un tajā nav mākslīgu ķīmisku produktu. Izmantojiet to nerūsējoša tērauda izlietņu, trauku žāvētāju, flīžu, koka virsmu, plastmasas apdaru un izstrādājumu (piemēram, tālruņa) tīrīšanai. Virsmas pēc tīrīšanas ar šo līdzekli nav jāskalo.

Dezinficēšana

Visām ēteriskajām eļļām – tējas koka, citrusa, timiāna, eikalipta, salvijas – un greipfrūta sēklu ekstraktam ir dezinficējošas īpašības, un tās var pievienot jebkuram no iepriekš minētajiem dabiskajiem tīrīšanas līdzekļiem, lai piešķirtu aromātu.

Pērkot ēteriskās eļļas, ir jāpārliecinās, ka tās patiešām ir kvalitatīvas un īstas, un tās jāglabā vēsā, tumšā vietā.

Gaisa atsvaidzinātāji

Pats galvenais ir telpas bieži vēdināt. Puķes rada lielisku aromātu. Hiacintes, frēzijas, lilijas, jasmīni gan podiņos, gan vāzēs. Virtuvē kaut kur piekariet rozmarīna vai piparmētras buntīti, vai lauru koka zariņu – saberžot lapiņas, tās jauki smaržos. Svaigums un jauks aromāts mājas vidi padara ne tikai mīlīgu un patīkamu, bet tiem ir arī pozitīva psiholoģiska iedarbība – nomierinoša vai, tieši otrādi, uzmundrinoša.

Lai izvairītos no nepatīkamām smakām mājās, bieži iztukšojiet atkritumu spaini, atkritumu maisā iekaisiet dzeramo sodu.

Ja vēlaties gaisa atsvaidzinātāju, nepērciet to lielveikalā. Pavisam vienkārši to varat pagatavot pats: pudelē ar smidzinātāju ielejiet 100 ml ūdens, tam pievienojiet 10 pilienus ēteriskās eļļas un kārtīgi sakratiet, pēc tam vienkārši mazliet izsmidziniet gaisā.

Der noskaidrot, kāda ir dažādu ēterisko eļļu iedarbība, lai varētu izvēlēties sev tīkamāko.

Jaukam aromātam un arī skatam var pagatavot kompozīciju no kaltētiem augiem vai puķu ziedlapiņām: piparmētra, salvija, priede, timiāns, citronvībotne, lauru lapas, rozmarīns, citronliāna, rožu ģerānija, ģerānija ar citrona smaržu, smaržīgās rozes un lavanda – tās sajauc ar maltu kanēli vai krustnagliņām, nedaudz pievieno maltu īrisa sakni (tā ir dabisks konservants) un liek traukā. Laiku pa laikam viegli jāsamaisa, lai tas labāk smaržotu. Kad smarža izzūd, to atjauno ar dažiem ēteriskās eļļas pilieniem.

Valodas veidošanos var kontrolēt jau zīdaiņa vecumā!

aviciite2 — Sun, 10 Oct 2010 12:54:38 GMT

Mēs par bērna valodas veidošanos varam daudz pateikt jau brīdī, kad mazais sāk gugināt jeb teikt dažādas skaņas, veidojot zilbes. Arī šajā vecumā jau ir iespējams uzzināt, vai būs nepieciešama logopēda palīdzība.Konsultē logopēde Ligita Lekovecka.

Ja bērnam vēl nerunājot redz, ka mutīte stāv vaļā, siekalas pastiprināti atdalās, mēlīte krīt ārā, jāiet pie logopēda pat 6 mēnešu vecumā.

Vienmēr ir labāk aiziet laicīgi, lai bērns saņemtu tos vingrinājumus, kas viņam šai vecumā nepieciešami, lai šo problēmu pēc iespējas ātrāk likvidētu.

anutka

admine — Fri, 08 Oct 2010 14:00:37 GMT

Dzimšans dienā vēlu Tev
To,ko pati vēlos sev.
Naudu,laimi,puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!

SVEICIENI no visas šīs lapas adminētājiem.

Mēs gribam gudru bērnu.

aviciite2 — Thu, 07 Oct 2010 10:38:44 GMT

12 dienas no apaugļošanās brīža cilvēka embrijs ir pietiekami liels, lai varētu izšķirt, kur ir viņa smadzenes. No šā brīža tās aug un attīstās neticamā ātrumā, taču ar tieksmi šim ātrumam samazināties. Pamatos šis process nobeidzas 8 gadu vecumā. Dzimšanas brīdī bērna smadzenes sastāda 11% no ķermeņa masas, bet pieaugušam cilvēkam tikai 2,5 %.

Vecumā starp 8 un 80 gadiem mūsu smadzenes izaug mazāk nekā tas notiek viena gada laikā vecumā starp 7 un 8 gadiem ( kas ir pats lēnākais augšanas posms vecumā no 1 līdz 8 gadiem).

Bērnam piedzimstot, ir nobrieduši 25% nervu sistēmas šūnu, bet smadzeņu daļās, kas koordinē kustības un regulē atmiņu, tikai 10 līdz 20 % šūnu.

Tas nozīmē, ka dzimstot bērns ir izveidojies par 25 % un tur Jūs neko nevarat mainīt. Toties atlikušos 75% viņa domāšanas, kustību veiklības, uztveres asuma un atmiņas jūs spējat ietekmēt.

Jaundzimušā smadzeņu elektriskās aktivitātes pieraksti liecina, ka starp dažādajiem smadzeņu laukiem vēl nepastāv sakari. Apkārtējās vides apstākļi, izraisot emocijas, liek bērnam ar fizisku kustību tiekties pēc patīkamā un māca izvairīties no nepatīkamā. Tā tie vada nervu šūnu savstarpējo sakaru attīstību, kas visātrāk nodibinās kustību un redzes centros.

Jūs bērnam varat palīdzēt pilnvērtīgi attīstīties, jau no dzimšanas sagādājot iespējas brīvi kustēties un vērot.

Jau 3 līdz 4 nedēļu vecumā varat novērtēt šīs brīnišķīgās augšanas augļus, pārbaudot, vai bērns sāk pārvaldīt skatienu, kas parāda to, ka redzes centrs ir saslēdzies ar kustību centriem, kas vada acu un kakla muskuļu kustības.

Pirmajos mēnešos bērnam ir nepieciešams noteikts dienas kustību, jaunapgūtas informācijas un kontaktu ar māmiņu minimums. Ja mazulis nav pietiekami daudz brīvi staipījies vai arī māte ir maz ar viņu runājusies, viņš kļūst nervozs un slikti guļ. Ja tādu bērnu vecāki papildus barošanas reizēm pāris reizes dienā iztīs un, turot klēpī un lūkojoties sejā paglāstīs un parunāsies, viņš kļūs ievērojami mierīgāks.

Tā kā bērna apmācība skolā sākas 6 gadu vecumā, varētu domāt, ka šinī vecumā bērns arī sāk mācīties. Īstenībā bērns sāk mācīties daudz agrāk - tūlīt pēc dzimšanas. Pirmajā gadā bērns apgūst visas tās daudzās lietas, kas atrodas mājās un ko ikdienā jūs pat vairs neievērojat: mēbeles, saimniecības piederumi, grāmatas, gaismas slēdzis vai grīdas sprauga, nemaz nerunājot par spoguli, šujmašīnu vai televizoru, kas katrs par sevi mazulim ir vesela pasaule. Līdz skolas vecumam viņš ir ieguvis tik milzīgu daudzumu informācijas, ka, iespējams, tik daudz viņš neapgūs pat visas pārējās dzīves laikā. Mazi bērni tik daudz guļ arī tāpēc, ka miegā viņu augošās smadzenes pārstrādā un ieglabā atmiņā jaunapgūto. Līdz 6 gadu vecumam viņš ir apguvis pamatzināšanas par sevi, savu ģimeni un pasauli sev apkārt. Viņam ir savas attiecības ar dažādiem cilvēkiem. Viņš ir iemācījies vismaz vienu valodu. Un tas viss ir apgūts bez īpašas piepūles, bieži zināšanas iegūstot nejauši.

Jaundzimušais daudzējādā ziņā atgādina tukšu datoru. Tukšs dators spēj uzreiz, bez piepūles uzņemt lielu daudzumu informācijas, arī bērns to spēj. Dators spēj informāciju grupēt pēc parametriem, arī bērns. Dators spēj šo informāciju noglabāt ilgstošajā un pagaidu atmiņā, arī bērns. Dators nesniedz atbildi, ja nav ievadīta pamatinformācija, uz kuras balstās uzdotais jautājums, to nevar arī bērns. Ja ievadīta pietiekama pamatinformācija, mašīna dod pareizas atbildes un spriedumus. Mašīna pieņem visu informāciju, nešķirojot, vai tā ir pareiza vai nē. Tas pats notiek ar bērnu. Mašīna neatgrūdīs nekādu pareizā formā ievadītu informāciju, arī bērns ne. Ja mašīnā ievada nepareizu informāciju, turpmāk saņemtās uz šās informācijas balstītās atbildes būs nepareizas, tāpat notiks ar bērnu. Tālāk līdzības beidzas. Mašīnā ievadītu informāciju var viegli izdzēst un ievadīt citu. Ar bērnu to izdarīt nevar.

Ja pirmajos 8 gados bērns saņem nepatiesu informāciju, to grūti izdzēst no viņa atmiņas. Vēlākā izglītība it kā nolako sākotnējo izglītību, bet krīzes situācijā viss lakojums zūd un cilvēks reaģē kā pieradis. Ko sēsim līdz 8 gadu vecumam, to pļausim visu atlikušo mūžu. Tāpēc ir vērts pielikt pūles, lai jau sākumā bērns saņem patiesu un vērtīgu informāciju.

Bērnam augot, spēja bez grūtībām uzņemt informāciju arvien samazinās, taču ar katru dienu pieaug spēja spriest.

Jaundzimušais kustas neapzināti, ja viņam iedod rokā mantiņu, viņš to cieši satver, ja viņu nostāda uz kājām un sasver uz priekšu, viņš soļo utt. Viņš haotiski kustas vienlaikus ar abām kājām un rokām.

Attīstoties domāšanai un uzkrājoties pieredzei, bērna kustības kļūst aizvien apzinātākas un mērķtiecīgākas. Vērtējot, kā tas notiek, mēs varam spriest par smadzeņu attīstības gaitu.

Jo vairāk radīsiet apstākļus, kuros bērns gribēs izpildīt kādu kustību, jo labāk tā izdosies.

Vecāki bieži uzskata - ko tur lieki pūlēties, gan jau agri vai vēlu bērns pats sāks velties, rāpot, staigāt, runāt vai rīkoties prātīgi - es arī vēlu sāku. Jā, jums ir taisnība, to visu viņš, protams, kādreiz sāks, ja vien viņš netiks pilnīgi norobežots no dzīves. Tomēr paskatieties apkārt: ir kustību ziņā atraisīti cilvēki, kam sagādā prieku uzspēlēt bumbu, peldēties vai dejot; un ir cilvēki, kas ar slēptām ilgām noskatās, kā citi spēlē bumbu, peldas vai dejo. Un cik mazam ir viegli visu to iemācīties, tik lielam grūti. Jūs taču paši zināt.

Šo domu papildinās daži dramatiskāki piemēri, kas parāda, cik lielā mērā vides iespaidi vai to trūkums spēj ietekmēt mazuļu attīstību.

Cāļiem par audzinātāju var kļūt jebkurš, kas pirmajās 32 stundās pēc izšķilšanās atrodas tiem blakus un izrāda kaut mazāko interesi. Turpretī, ja šajā kritiskajā laikā, kad pastiprināti veidojas sakari starp nervu šūnām, cāļus tur vienus, tie vēlāk audzinātāju nepieņem.

Ja kaķēnam no dzimšanas uz 3 mēnešiem aizklāj vienu aci, tas vēlāk ar to vairs nespēj iemācīties pazīt redzēto. Pēc pirmajiem trim mēnešiem, kad ir izveidojusies redzes uztvere, acs aizklāšana (ārējo iespaidu trūkums ) to vairs neiespaido.

Stipri šķielējošam bērnam viena acs pamazām kļūst akla - tā smadzenes izvairās no dubultošanās.

Ja vājdzirdīgam bērnam savlaicīgi nesagādā labu dzirdes pastiprinātāju, viņš ar laiku kļūst kurls.

Ja bērns tiek šķirts no cilvēciskas vides un audzināšanas līdz apmēram 10 gadu vecumam, viņš kļūst par idiotu ar nepieņemamu sociālo izturēšanos, un vēlāk to mainīt vairs nav iespējams.

Šos dažādos piemērus vieno kopīgs dabas likums - nervu sistēma attīstās ierobežotā laikā, un attīstās tikai tās spējas, kas tiek pielietotas. Tāpēc visu to, ko jūs augstu vērtējat cilvēkos, jums savam bērnam ir jāiemāca, kamēr šis process nav beidzies.

Kā izaudzināt gudru bērnu?

Bērniņš piedzimst pilnīgi atkarīgs no vecākiem. Bez aprūpētāju palīdzības viņš ir nolemts bojāejai. Vecāku atbildība, laižot bērnu pasaulē, ir nodrošināt bērna vajadzības, līdz viņš ir iemācījies tās apmierināt pats, un, ko es īpaši gribu uzsvērt - mācīt bērnu zināt iegribām saprātīgu mēru un pašam tās apmierināt. Tas ir labākais, ko mēs ik brīdi bērna labā varam darīt. Jo neviens nezina, cik ilgi vēl varēs būt blakus un palīdzēt, bet dzīve neizbēgami sastāv kā no kārdinājumiem, tā no lielākām un mazākām nepatikšanām. Ja bērns jau no mazotnes būs apguvis, ka ikviens sarežģījums ar pacietību un darbu ir atrisināms, tad viņa dzīvē nebūs raižu un bezspēcības sajūta. Viņš velti negaidīs palīdzību no citiem. Viņu nemocīs neziņa, kā dzīvot tālāk. Turklāt mācot bērnu, mēs pasargājam viņu no negadījumiem, kas bērnu mirstības rādītājos vēl aizvien ieņem lielu vietu.

Vecākiem būtu jāņem vērā, ka brīdī, kad bērns, spēj apmierināt kādu savu vajadzību, viņam parādās izvēles iespējas - papūlēties pašam sagādāt sev prieku vai mēģināt izdīkt vecākiem, vai iemācīties šobrīd samierināties, kas dzīvē reizēm ir tālredzīgāk, kā par katru cenu panākt savu.

No dzimšanas, līdz brīdim, kad bērns uzsāk pilnīgi patstāvīgu dzīvi, bērna likteni nosaka vecāku vadība, vai tās trūkums. Audzināšana, centieni bērna rīcību piemērot dzīves prasībām, dod vislabākos panākumus, ja notiek nepārtraukti. Un arī tālāk dzīvē labāk veicas tiem, kas ir iemācīti meklēt neveiksmēm iemeslus un atbilstoši pielāgojas. Tā teikt - pastāvēs kas pārvērtīsies.

Vecāku audzināšanai ir divi mērķi, un abiem tiem jābūt līdzsvarā. Pirmais - iemācīt bērnam mīlēt dzīvi, parādīt, cik salda tā vispār var būt. Tā viņš iepazīst ērtības un baudas, pēc kurām tiekties. Ar šo uzdevumu teicami tiek galā vairums vecāku, jo ikviens ir lietpratējs parādīt dzīvi no patīkamās puses.

Ja bērns tādu dzīvi neiepazīst, viņš savu dzīvību augstu nevērtē un viņam nav mērķu, kuru dēļ būtu vērts pūlēties.

Savukārt, ja vecāki, audzinot bērnu aprobežojas ar nostāju "kad tad vēl es viņu lutināšu, ja ne tagad, kamēr viņš vēl ir mazs", bērns dzīvi iepazīst nepilnīgi. Viņš pierod pie ērtībām un iemācās baudīt, bet nemācēdams šādu dzīvi sev sagādāt, jūtas nelaimīgs.

Tāpēc ne mazāk svarīgs kā pirmais ir otrais audzināšanas mērķis - izmantojot piemērus, ko sniedz tā pati baudpilnā dzīve - iemācīt bērnu pašam sagādāt sev dzīves ērtības un baudas, un zināt mēru - audzināt bērnu par patstāvīgu un atbildīgu cilvēku.

Bez tā audzināšana ir nepilnīga un var bērna raksturam un mākai viegli dzīvot vairāk kaitēt nekā palīdzēt, jo nezinot, kā tikt galā ar grūtībām, bērnam šķiet, ka iepazītā ērtā dzīve likumīgā veidā nav sasniedzama, un bez tādas dzīvot nav vērts.

Tikai iepazīstinot ar dzīvi visā pilnībā - kā ar priekiem, tā arī ar pūlēm, kas jāpieliek, lai pie tiem tiktu, vecāki bērnam ļauj kļūt par sava likteņa noteicēju, patiesi iemāca mīlēt dzīvi.

Jau no dzimšanas mums katram savs lolojums šķiet vislabākais, skaistākais, gudrākais un talantīgākais bērns pasaulē. Daba mūs ir apveltījusi ar vecāku jūtām, kas dod mums iespējas pašaizliedzīgi mīlēt savus bērnus. Šī mīlestība liek mums rūpēties par bērnu un ļauj viņam attīstīties par savu vērtību zinošu personību. Ir pareizi, ka mēs bērnu slavējam (kaut reizēm arī bez īpaša iemesla), izrādām tam savu bezgalīgo mīlestību un sajūsmināmies par viņu. Taču mums jāapzinās, ka vecāku vērtējums reizēm mēdz būt neatbilstošs. Un dzīve ir pilna konkursiem. Par vietu skolā, mūzikas skolā, augstskolā, pēcdiploma apmācībā, piemērotā amatā. Un tie ir tikai lielie konkursi, bet neiztikt arī bez sacensības rotaļās, skolas sporta sacīkstēs, lai iegūtu atzinību draugu vidū utt. Arī tur neviens negrib būt pēdējais. Tāpēc jāraugās, lai mūsu pašu viedoklis par bērna spējām nebūtu krasi atšķirīgs no citu cilvēku vērtējuma. Es negribu mudināt, lai jūs savu atvasi censtos audzināt par uzvarētāju visās dzīves sfērās, bet gan tā, lai viņš vienmēr nebūtu pēdējais, un tai jomā, kas viņu interesē, būtu labāks nekā vairums viņa vienaudžu. Kādu ceļu jūsu bērns izraudzīsies, viņš varbūt sapratīs tikai vidusskolas beigās un, iespējams, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. Taču bērnam pašam būs mazāk sarūgtinājuma, ja līdz izvēles brīdim viņa spējas un zināšanas nebūs zem vidusmēra, un viņš pratīs patstāvīgi strādāt. Tad viņš bez uztraukuma būs spējīgs izturēt konkursu jebkurā nozarē, ko viņš izraudzīsies par savas dzīves aicinājumu.

Tā kā bērna raksturs, attieksme pret dzīvi un prāta spējas lielā mērā attīstās pirmsskolas vecumā, es vairāk uzmanības veltīšu bērna attīstībai līdz skolai.

Ar ko sākt? Ar pašapkalpošanos.

Man patīk kāds sens padoms - Reiz kāds vīrs, ieradies pie izslavēta gudrinieka. Kad viņš vaicāja, kas viņam būtu jādara, lai kļūtu dzīves gudrs un sasniegtu īstu laimi, gudrais pavaicāja, vai viņš jau ir beidzis dzert tēju. Kad vīrs atbildēja apstiprinoši, gudrais teica - tad sāc ar to, ka izmazgā savu krūzīti.

Kādu citu reizi vīrs vaicāja gudrajam, kā iespējams izvairīties no neērtībām, ko sagādā tādas ikdienišķas nepieciešamības kā ģērbšanās, ēšana vai trauku nokopšana. Gudrais atbildēja - ģērbjoties, ēdot un mazgājot traukus. Kad vīrs sacīja, ka īsti nesaprot, kā gudrais to domā, gudrais teica - apģērbies, paēd, nomazgā traukus un tu sapratīsi.

Kad būtu īstais laiks bērnam apgūt ko jaunu? Tiklīdz viņš to grib un spēj.

Tālāk - kādā vecumā labi attīstīti bērni spēj apgūt dažādas prasmes. Tajos vecumos, kas nav īpaši izcelti, bērns pilnveido apgūto un cenšas apgūt jauno.

Pirmajā dzīves gadā bērnam ir jāiemācās pārvaldīt savu ķermeni un patstāvīgi iemigt:

Pirmajā mēnesī bērna raudu stiprums mainās atbilstoši viņa emocijām. Viņš reaģē uz skaņām un pārvalda skatienu. Bērns vēro pieaugušā seju, atbild ar smaidu. Izdod skaņas, kas nav raudas. Viņš, reaģē uz temperatūras izmaiņām: vēsām, siltām rokām, vēsu, siltu ūdeni. Spēj guļot uz vēdera pagriezt galvu sānis, lai varētu brīvi elpot.

Otrajā mēnesī paceļ galvu un atbalstās uz apakšdelmiem lai redzētu, kas apkārt notiek. Spontāni smaida, smejas, spiedz. Pacelts sēdus, notur galvu. Izmantojiet viņa ziņkāri, piemēram, noliekot redzamā vietā kādu melnbaltu grafiku.

Trešajā mēnesī satver grabuli. Guļot uz vēdera atbalstās uz rokām. Ja pagriezts uz sāniem uzveļas virsū rokai, cenšas to atbrīvot.

Ceturtajā mēnesī pagriežas uz balsi, saprot ar kādām emocijām pieaugušais vēršas pie viņa, ja ir ciešs acu kontakts, mēģina sazināties izsakot dažādas skaņas. Aplūko apģērba detaļas. Uzcelts sēdus pilnībā kontrolē galvas stāvokli. Piecelts kājās notur svaru. Prot velties. Sāk aiztikt lietas, kas piekārtas gultiņai. Spēj ēst no karotes.

Pusgadā labprāt "sarunājas" ar mammu mainot intonāciju un skaļumu. Ieklausās sarunās. Prot patstāvīgi iemigt, naktīs neēst. Pētī lietas kožot, raujot, plēšot, turot priekšmetus pirkstos. Pretojas lietu atņemšanai. Prot ēst sausiņu. Sniedzas pēc priekšmeta, kas atrodas tālāk par ērti aizsniedzamu attālumu. Noraugās līdzi krītošam priekšmetam. Spēj noturēt palielu priekšmetu, satverot to ar plaukstu un pirkstiem. Pārliek rotaļlietu no vienas rokas otrā. Prot rāpot. Ar palīdzību dzer no lielās krūzes.

Astoņos mēnešos. Prot sēdēt. Eksperimentē ar patskaņiem, zilbēm. Pagriež galvu pret to cilvēku, kas viņu sauc. Sākumā kautrējas no svešiem. Prot sist plaukstas, māt atā, atā, spēlēt "dod un ņem" spēles. Turot katrā rokā pa klucītim sit tos kopā, prot "cepu, cepu kukulīti", prot pirkstos grozīt priekšmetu. Prot pareizi ielikt mutē knupi. Prot brīvi ēst no karotes, dzerot no pudeles, prot to pats noturēt.

Desmit mēnešos atdarina visas dzirdētās skaņas. Ceļas kājās, stāv un krīt nesasitoties. Staigā pieturēdamies gar mēbelēm, sper pirmos patstāvīgos soļus. Bez raudām, ar skaņām un žestiem skaidri izpauž savu vēlēšanos.

Gada vecumā staigā, prot piecelties no tupus stāvokļa bez pieturēšanās. Ar jēgu lieto vārdus "teta" vai "papa", "mamma", un vēl dažus sev svarīgus. Līdz ar iegūto jauno pārvietošanās brīvību ir jūtams jauns līmenis pašapziņā.

Otrajā dzīves gadā viņam ir jāiemācās apmierināt savas pamatvajadzības - patstāvīgi ēst, dzert, mazgāt rokas, nolikt vietā lietas, piesardzīgi pētīt nezināmo, paplašināt savu vārdu krājumu vismaz par vārdu mēnesī, sociāli pieņemami izpaust savas vēlmes un emocijas:

Pusotrā gadā rotaļās atdarina mājas darbus. Klausa vienkāršiem norādījumiem, kā: paņem savu ..., izpilda vienkāršus darbiņus, ieklausās, ja pievērš viņa uzmanību: kas tur ir? Saprot, ka cilvēkiem un priekšmetiem ir vārdi, var noteikt vietu, no kurienes nāk skaņa. Zina vismaz 10 dažādu lietu nosaukumus. Rāda nosaukto ķermeņa daļu. Spēj atšķirt formas, kas līdzīgas tai, ko rāda. Var pagriezt attēlu pareizi, var rindā salikt klucīšus, saprot "daudz" un "neviens", saprot, ja runa ir par pazīstamu priekšmetu, kas šobrīd nav redzams. Kustību ziņā bērns ir ļoti aktīvs, mācās veikli staigāt, tāpēc valodas attīstības tempi nedaudz palēninās. Rāda ar rādītājpirkstu, lietas vairāk pētī taustot nevis bāžot mutē, prot paņemt sīkas lietas starp īkšķi un rādītājpirkstu. Prot pats nomazgāt un noslaucīt rokas. Patstāvīgi, uz neilgu laiku izdomā sev izklaidi. Iet atmuguriski, skrien un pēc sauciena apstājas. Iet sāniski, rāpo uz ceļiem nebalstoties ar rokām, sper pa bumbu. Patstāvīgi ēd, izšļaksta maz, spēj nepārdzīvot, ja kāds ēd ko garšīgu. Spēj paņemt lietu, paskatīties un nolikt atpakaļ. Spēj vakarā savākt daļu savu rotaļlietu.

Divos gados runā teikumos, kas sastāv no 2-3 vārdiem, sevišķi strauji papildinās vārdu krājums. Rotaļājas ar citiem bērniem, piemēram, mūkot un ķerot. Saprot un priecājas par īsiem stāstiņiem, izpilda vienkāršus lūgumus, piemēram, aizej uz otru istabu un atnes bumbu. Spēj nosaukt pazīstamu lietu attēlus. Saprot "mazs", "liels", "ieod man visus", ''iedod tikai vienu". Spēj atšķirt dažādas krāsas. Un pāris nosaukt. Spēj nodziedāt kādu dziesmiņu. Ceļ torni no vairākiem klučiem. Spēj atdarināt figūru no 3 klucīšiem. Atdarinot zīmē vertikālu līniju. Prot novilkt ērtākos apģērba gabalus un dažus uzvilkt. Prot mazgāties. Spēj nolikt vietā savas drēbes un mantas. Ar atgādinājumu spēj nečurāt pamperos, bet tikai podā. Ar piesardzību izturas pret svešiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Saprot, ka spēj sev sagādāt sāpes, piemēram, pieskaroties karstam traukam. Spēj norādīt kur sāp. Lec ar abām kājām vienlaicīgi. Mēģina mest un ķert bumbu, met to no apakšas uz augšu un sāk ievērot mešanas virzienu. Spēj noiet kājām kilometru.

Trīs gados: apgūst morāles pamatus: nedari pirmais citam to, ko negribi, lai dara tev. Iemācās iedraudzēties un aizstāvēties. Runā teikumos. Lieto vienskaitli, daudzskaitli, zina vārdu un uzvārdu. Ja nodarbība šķiet aizraujoša, viegli šķiras no mātes. Prot vienkāršu dziesmiņu, īsu dzejolīti. Liek vienkāršas puzles. Saprot: "izdali katram pa vienai", saprot: "iedod man divus gabaliņus". Var atbildēt uz jautājumu "ko tu dari, kad esi - noguris, izsalcis, nosalis, priecīgs, bēdīgs?". Domas dažkārt netiek runai līdzi, runa kļūst neskaidra, bērns var sākt stostīties. Nerājiet viņu, bet mudiniet vispirms izdomāt ko viņš grib teikt un tad lēni un skaidri pateikt. Spēj neskatoties atšķirt priekšmetus ar taustes palīdzību, atšķirt siltu no auksta. Spēj sašķirot priekšmetus pēc formas. Atdarinot spēj no klučiem būvēt tiltu, zīmēt stateniskas un līmeniskas svītras. Gandrīz pilnībā apģērbjas. Patstāvīgi mazgājas un slaukās. Patstāvīgi veic sīku darbiņu ģimenes labā. Kopā ar vecākiem regulāri vingro vai apmeklē sporta nodarbības. Māk noķert lielu un vieglu bumbu. Prot braukt ar trīsriteni. Gada beigās spēj noiet 2 kilometrus, kāpj pa kāpnēm neturoties, pārmaiņus abām kājām.

Četros gados: bērns parasti ir ļoti pļāpīgs, un runā gramatiski pareizi. Var neizrunāt dažas skaņas piemēram r, l, s, u.c. Patīk fantazēt, lietot nepazīstamus vārdus, izdomāt savus vārdus, ja vajadzīgais vārds aizmirstas. Zina cik rokām pirksti, prot uz tiem skaitīt. Zina kur dzīvo. Ja gadītos nomaldīties, zina, ka vislabāk lūgt palīdzību vai nu policistam vai sievietei ar mazu bērnu pie rokas. Prot nosaukt ķermeņa daļas. Spēj patstāvīgi lasīt īsus, pazīstama satura stāstiņus. Var atkārtot saprotamus teikumus, kuros ir 4-6 vārdi. Prot: izdalīt katram pa 2 gabaliem. Zina kas ir pirmais, otrais, pēdējais. Zina, kas ir pretējs, var papildināt - uguns ir karsta, bet saldējums ir ...māmiņa ir sieviete, tētis ir .... Pēc norādījuma kādu brīdi sēž klusu un mierīgi. Prot zīmēt, līmēt, griezt ar šķērēm, veidot ar plastilīnu. Pēc parauga zīmē riņķi, krustu, spēj novilkt līniju starp 2 punktiem, pazīst dažādas formas: apaļš, četrstūrains, lodveida, garens u.c. Izmantojot multiplikācijas un valodas mācības filmas oriģinālvalodā, iemācās pāris teikumus kādā vecākiem zināmā svešvalodā. Valodas bērns visvieglāk apgūst vecumā no 4 līdz 10 gadiem. Pēc taustes spēj atšķirt dažādu priekšmetu formas: bumba, klucītis, prot īkšķi pēc kārtas pretstatīt pārējo pirkstu galiem. Māk sarindot priekšmetus pēc garuma, māk izkrāsot laukumus. Var izpildīt 3 secīgas darbības, piemēram: noliec izlietnē karoti, atnes no otras istabas bumbu un aiztaisi istabai durvis. Spēj sajust, pie kuras ķermeņa vietas viņam pieskaras pat tad, ja acis ir aizvērtas. Var pateikt kur sāp nenorādot ar roku. Labi skrien, var taisni noiet pa līniju, prot ķert un mest bumbu, spēlēt badmintonu ar balonu, kāpj pa kāpnēm bez pieturēšanās, dažas sekundes spēj nostāvēt uz vienas kājas, var noķert mazu bumbu. Spēj noregulēt ūdens temperatūru. Spēj vannā peldēt uz muguras bez pieturēšanās, izdarīt dziļu ieelpu un aizturēt elpu, nirt. Prot šūpoties šūpolēs. Spēj noiet 3 kilometrus

Piecgadīgu bērnu pastiprināti interesē rakstīšana un lasīšana. Viņš spēj pastāstīt pagātnes notikumus. Prot iedraudzēties, pieklājīgi sarunāties ar pieaugušo. Liek sarežģītas puzles. Zīmē cilvēku no 6 daļām. Atšķir materiālus no kā gatavotas lietas. Spēj aprakstīt un paskaidrot pēc pielietojuma, formas, izgatavošanas materiāla, piemēram, kas ir banāns, bumba u.c. Prot aizsiet kurpju šņores. Prot saklāt gultu, nomazgāt savus traukus. Māk ēst ar dakšiņu un nazīti. Uzvārīt tēju, olu, uzsmērēt sviestmaizi. Saprot pa telefonu teikto un spēj atkārtot citiem. Lec uz vienas kājas. Prot staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām. Spēj ilgstoši nostāvēt uz vienas kājas, mest bumbu pret grīdu vai pret sienu un noķert, prot mest kūleņus, slidot ar skrituļslidām, braukt ar divriteni, slēpot. Spēj noiet 4 kilometrus.

Sešos gados: Spēj atstāstīt īsu stāstiņu un paskaidrot detaļas. Spēj izpildīt 4 secīgas darbības. Uzmetot skatienu, spēj noteikt priekšmetu skaitu līdz 4, tos īpaši neskaitot, no iegaumētas 6 priekšmetu grupas var pateikt, kuri divi trūkst. Pazīst pulksteni. Spēj nostāvēt uz vienas kājas ciet acīm, lēkt ar lecamauklu.

Ja vecāki ir devuši iespēju vingrināties, bērns prot patstāvīgi ģērbties, ēst, ievērot higiēnu, klāt gultu, uzturēt kārtībā savu istabu, izstāstīt savas vajadzības pieaugušajiem, dziedāt, kustēties mūzikas ritmā, lasīt, saskaitīt un atņemt līdz 20, rakstīt drukātiem burtiem, patstāvīgi izpildīt uzdoto, pazīst naudu, prot iedraudzēties un aizstāvēties, praktiski apguvis pirmās klases mācību vielu - ir gatavs sekmīgi sākt mācības skolā.

Ārstam nesakam taisnību

kiski — Wed, 06 Oct 2010 09:15:00 GMT

Viņi zina, ka lielākoties mēs visi mēdzam ārstiem melot par savu veselības stāvokli, simptomiem un zāļu lietošanu.
Visierastāk tas notiek, kad pacientam vaicā par tā kaitīgajiem, vai nevēlamajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu, vai brīvu seksu, mainot partnerus. Ārsti zina, ka atbilde, ko pieticīgi sniedz paciets, jāpareizina vismaz ar trīs, lai nojaustu patieso ainu. Un tomēr – kāpēc mēs melojam ārstiem – apgrūtinot viņiem izprast reālo situāciju un pakļaujot riskam savu veselību?

Melojot ārstam, mēs savā ziņā uzvedamies kā bērni, atvēlot mediķiem „Lielā un Varenā” lomu. Šis „pārcilvēks” var mūs sodīt, pārmest, kaunināt, vai izstāstīt visiem citiem ļoti slēpjamas un intīmas lietas, ko nupat esam tam uzticējuši.
Ir psihoterapeiti, kas vainu noveļ uz psiholoģiski nevienlīdzīgo stāvokli, kādā ir tikko noģērbies, kails pacients un baltā halātā rūpīgi apģērbies ārsts ar spožās kastītēs un baltos plauktiņos izkārtotiem instrumentiem, kuri var tik „vērsti” pret jau tā sabijušos plikni. Tomēr ne visu ārstu klātbūtnē mums jāizģērbjas un parasti ejot kabinetā mēs nojaušam, vai mediķis veiks kādas manipulācijas (piemēram, skalos ausi, caurdurs aizdegunes sieniņu), vai arī vienkārši uzklausīs sūdzības.
Psihologi uzskata, ka ir trīs galvenie iemesli, kādēļ mēs tomēr nesakām ārstiem visu taisnību par savu veselību.

Kauns

Aiziet pie ginekologa un pastāstīt, ka pēc vētraina īslaicīga sakara, tavuprāt esi iedzīvojusies nelāgā venēriskā saslimšanā, prasa pārvarēt sevi, tik galā ar kauna un pazemojuma sajūtām. Tad neapzināti šķiet svarīgi vismaz ārsta kabinetā „nezaudēt seju”. Tādēļ uz jautājumu, cik bieži ar šo partneri ir bijis sekss, sieviete atbild, ka tikai vienreiz, bet uz jautājumu, vai pa vidu ir bijis vēl kāds partneris, atbild noliedzoši. Šķiet – tik ļoti jākaunas par rezultātu (saslimšanu), ka vismaz attiecībā uz visu pārējo sižetu gribas ārsta acīs izskatīties labākai, nekā esam patiesībā.
Sievietes ginekologa kabinetā mēdz noklusēt, ka viņām iepriekš bijis aborts, vai pārslimotas kādas seksuāli transmisīvas slimības. Aiz vēlmes atstāt labāku iespaidu, sievietes nereti apgalvo, ka izsmēķē vien divas trīs cigaretes dienā, kad ārsts gatavojas izrakstīt orālās kontracepcijas līdzekļus, lai gan patiesībā tiek izkūpināta paciņa.
Mēs melojam par viediem kā ir gūtas dažādas traumas, jo mums ir kauns pieaugušam, nopietnam ārstam izstāstīt, cik muļķīgi viss noticis.
Mums ir kauns iet pie zobārsta, jo tik sen neesam pie tā bijuši, ka ārsts, ieraugot mūsu caurumus, jutīsies šokēts. Un mums būs tik smagi pārdzīvot viņa šoku!
Melojam ilgi pazīstamai pavecai ģimenes ārstei, ka dzeram viņas izrakstītās zāles pret muguras sāpēm un tās TIEŠĀM palīdz, lai gan patiesībā ejam uz adatu terapiju un medikamentus neesam dzēruši nevienu reizi. Mums vienkārši ir kauns atzīties, ka neesam noticējuši viņas izvēlētās metodes pareizībai un esam izvēlējušies citu.

Bailes

Ir cilvēki, kas lielu savu bērnības daļu pavadījuši slimnīcās. Viņiem no ārstiem nereti ir gandrīz paniskas bailes. Pieaugušā vecumā saslimstot, viņi nevar saņemties aiziet uz vizīti, ilgas dienas ciešot nepatīkamus simptomus un no visas sirds cerot, ka viss pāries pats no sevis.
Mums ir bail no medicīniskām manipulācijām, jo zinām, ka tās būs sāpīgas, tādēļ atrodam iemeslus, nogaidīt. Tas nereti izvēršas vēl lielākās veselības problēmās un vēl nepatīkamākās manipulācijās. Mēs pat mēdzam ārstiem melot, ka mums nemaz tik ļoti nesāp un simptomi parādījušies tikai pirms pāris dienām, lai gan sāp ļoti un jau divas nedēļas. Mēs ceram, ka šie meli liks mediķim būt saudzīgākam un nedarīt neko pārāk nepanesamu.
Mums ir bail teikt par līdz šim pārcietām veselības problēmām, jo klusībā šķiet, ka tas var situāciju tikai pasliktināt. Tā rezultātā ārsti mēdz izrakstīt zāles, kas nav savietojamas ar zālēm, kuras mums, piemēram, jādzer noklusētu veselības problēmu ārstēšanai.
Mēs izjūtam bailes, kad esam nodevuši analīzes uz AIDS/HIV vai C hepatītu. Līdz neesam saņēmuši rezultātus, mums pat ir bail kādam atzīties, ka esam baidījušās.
Cilvēkiem, kuru ģimenes locekļiem bijušas smagas slimības – piemēram, vēzis, nereti ir bail iet pie ārsta, jo arī viņiem var atklāt kādu smagu, nedziedināmu vainu.
Mēs zvanam zobārstam un atceļa vizīti, jo šķietami netiekam, lai gan patiesībā nespējam pārvarēt bailes.

Savtīgi iemesli

Šie ir nevainīgāki meli, lai arī tiem mēdz būt nepatīkamas sekas. Droši vien nav bērna, kas vismaz reizi nebūtu „saslimis”, lai neietu uz skolu. Esam rādījuši ārstam gluži veselu kaklu un stāstījuši cik ļoti tas sāp, vai berzuši ar vilnas segu termometra galiņu, lai temperatūra pakāptos pāri 37 grādiem.
Kad ir bijis iemesls neiet uz darbu, nereti esam melojuši ārstam pa telefonu par noķertu vīrusu, ar kuru pašaizliedzīgi cīnīsimies pašu spēkiem un ienāksim pēc slimības lapas, kad viss būs beidzies.
Ir cilvēki, kuriem vienkārši patīk dzert zāles un izlikties mazliet slimākiem, nekā viņi ir patiesībā. Tādēļ tie ir gatavi melot ārstam, lai tiktu pie „vajadzīgā” medikamenta. Sūdzoties par bezmiegu, tie dabū miega zāles un vaimanājot par „acīmredzamām” depresijas pazīmēm, tiek pie antidepresantiem, kurus šodien esot „modīgi” dzert.

Ir iespēja nemelot!

Mēs jau kopš bērnības esam apguvušas patiesību, ka melot nav labi. Un kopš bērnības melojam. Tomēr pieaugot un kārtējo reizi stāstot nepatiesību, nereti jūtamies slikti. Vēl ļaunāk – sākam sevi šaustīt un mocīties pašpārmetumos. Psihologi norāda, ka tas ir pēdējais, kā ar sevi šādā situācijā izrīkoties. Īpaši, ja melošanas iemesli ir kauns un bailes. Speciālisti mudina - ir vērts mēģināt saprast iemeslus un censties sev godīgi atbildēt, kādēļ jūtam tik sakāpinātu bijību un piedēvējam tik milzīgu varu ārstam? Kādēļ mums viņiem jāmelo, padarot viņus pārākus, bet mūs pašus tik niecīgus, ka jāslēpjas nepatiesībā? Mēs esam pieauguši cilvēki, kuri var teikt taisnību un mūs par to nevar sodīt, vai kaunināt. Mēs neesam sliktas, tādēļ, ka saslimām, vai ilgstoši nesaņēmāmies aiziet pie ārsta, baidoties no sāpīgām manipulācijām. Mēs esam cilvēcīgas. Vērts sev atzīt, ka pie ārsta mēs ejam pēc pilnvērtīgas palīdzības. Un mediķi parasti apzinās, ka tieši tas arī ir viņu uzdevums un pienākums. Turklāt mūsu varā ir pateikt „nē” kādām manipulācijām un izvēlēties citu alternatīvu, ja tāda ir iespējama.
Parasti ikviens cilvēks mazliet uztraucas, ejot pie ārsta, bet, ja tev šie gājieni sagādā mocības, un tu nespēj būt atklāta pat ļoti vēlēdamās, iespējams, tev ir vērts vienkārši meklēt citu speciālistu. Tādu, kas būtu iejūtīgāks, ieinteresētāks, laipnāks un nesteidzīgāks. Kurš mazinās tev vēlmi aizsargāties un ļaus iespēju būt atklātākai un drošākai viņa klātbūtnē. Līdz ar to radot iespēju pilnvērtīgāk parūpēties par tavu veselību un atbrīvoties no ļaunā bubuļa „biedējošie ārsti”.

Mazulis mācās valodu - Lūdzu vārdu

aviciite2 — Tue, 05 Oct 2010 10:42:30 GMT

Lai mazulim radītu interesi par valodu, iemāciet viņam spēlēties ar vārdiem, atceraties skaitāmpantiņus un dziesmiņas, izlasiet viņam dzejolīti vai pasaku. Cenšaties izskaust no viņa vārdu krājuma (arī no savēja!) nekonkrētos vārdiņus, tādus kā „šī lieta", „nieciņš" un tam līdzīgos.

Divu gadu vecumā bērns jau var veidot teikumus no diviem vārdiem un uzturēt dialogu. Tā piemēram, ja mazulis vēlas paēst pats saviem spēkiem, viņš pateiks „Ēst pats!" Vai paziņos „Čučēt nē!", ja viņš nevēlēsies gulēt. Frāzes no diviem vārdiem jau ir finiša taisne ceļā uz pilnvērtīgu valodas apguvi un kaut gan mazulim vēl nāksies gāzt lielus kalnus valodas apguvē, (piemēram, par sevi teikt „es" nevis saukt vārdā, sastādīt paplašinātus teikumus un veidot salīdzinājums) galveno viņš ir apguvis. Un aptuveni trīs gadu vecumā jau drīzāk par visu varēsiet parunāties ar viņu no visas sirds!

Daži jautājumi

J. Vai vajag uztraukties, ka bērns divu gadu vecumā vēl nav sācis runāt?

A. Ja sasniedzot šo vecumu, bērns vēl neizrunā ne vienu vārdu, tad būtu jāsāk uztraukties un pievērsties 100% šim jautājumam. Sakarīga valoda parasti parādās starp 2.5 un 3 gadiem. Dažreiz (tiesa pietiekoši reti) gadās tā, ka bērns neko nesaka līdz trīs gadiem, bet pēc tam sāk izteikt jau gatavas frāzes. Taču, lai par velti nesatrauktos, ieteicams konsultēties ar pediatru, psihologu un logopēdu.

J. Vai taisnība, ka līdz četru gadu vecumam mācīt pareizu izrunu ir bezjēdzīgi?

A. bezjēdzīgi būtu censties veikt ar viņu kaut kādus lingvistiskos vingrinājums. Tomēr speciālisti var pārbaudīt vai bērns labi izmanto žestus un mīmiku, vai viņš ir gatavs sarunai. Ja mazulis sāk „rūkt" ieraugot mašīnu, uztver mūzikas ritmu un atsaucas uz apkārtējās pasaules izmaiņām, nevarētu apgalvot, ka šādā veidā viņš nesarunājas.

J. Ko var darīt vecāki, lai mazulī attīstītu runas spējas?

A. galvenais ir nepiespiest bērnu, lai arī kā viņam neveiktos. Bērni var būt kardināli atšķirīgi viens no otra pēc tā kā viņi apgūst lietas. Ir svarīgi pārliecināties, ka bērns attīstās, ka viņa mīmika pilnveidojas, uzkrājas (lai arī ne runas) saziņas līdzekļi, vecākiem nav nepieciešams kļūt par logopēdiem. Pilnīgi pietiks ar vienkāršām lietām: paprasīt bērnam atkārtot kādas zilbes, palabot viņa pieļautās kļūdas vai vienkārši piedāvāt nodziedāt kādu jauku dziesmiņu.

pirmā daļa: Mazulis mācās valodu - pirmās skaņas

otrā daļa: Mazulis mācās valodu - Parādi un nosauc

Mazulis mācās valodu - Parādi un nosauc

aviciite2 — Tue, 05 Oct 2010 10:01:43 GMT

Starp astoņu mēnešu un gada vecumu, runas attīstībā notiek jauns pavērsiens. Bērns sāk „dūdot", bet pēc tam izteikt atsevišķas zilbes: "ma-ma-ma", „te-te-te" un līdzīgas. Viņš mācās paziņot par savām vēlmēm ar žestu un mīmikas palīdzību. Katrs bērns savādāk parāda izbrīnu, prieku, uzbudinājumu vai nepatiku. Galvas pagriešana, kas agrāk nozīmēja nepatiku, ir palikusi par ļoti viennozīmīgu NĒ. Tas viss tiek papildināts ar žestiem, kuri ļoti spilgti parāda bērna nodomus: viņš stiepjas pie jums, lai viņu paņemtu uz rokām, vai māj ar roku „atā, atā" pirms doties pie miera

Tieši šajā periodā bērni sev atklāj spēles ar mammu. „Kopējas vakariņas bezgalīgi ievelkas, jo meitai visu laiku gribās spēlēties, stāsta kādas deviņu mēnešus meitenes mamma. Es viņai sniedzu ēdamo uz karotītes, bet viņa to cenšas iedot man. Vēlāk viņa grib paspēlēt „ku-ku" spēli, es slēpjos aiz dvieļa, saucu viņu vārdā, bet viņa mani „meklē". Kad es pēkšņi „atrodos", viņai sākas neviltots prieks!"

Šajā vecumā bērni atklāj daudz jaunu izklaides iespēju, piemēram, parādīt ar pirkstu uz viņu interesējošu priekšmetu, lai mamma nosauc to. Šī vienkāršā nosaukšanas spēle spēlē ļoti nozīmīgu lomu bērna valodas apguvē. Norādot uz kādu no priekšmetiem sev apkārt, bērns ne tikai liek saprast, ka tas viņu interesē vai viņš to vēlas dabūt, bet arī pats šis žests pārvērš priekšmetu kādā zīmē. Kāpēc norādīt citam uz ko tādu, kas jau tāpat ir redzams? Kāpēc censties dalīt ar kādu savus iespaidus no redzētā? Vienkārši, lai pārliecinātos: to, ko viņš kaut kā sauc. Ar šo vienkāršo žestu bērns lūdz pieaugušo nosaukt lietas, kuras viņam ir apkārt. Pie tam ieteicams ir, lai pieaugušā komentārs ir pēc iespējas izsmeļošāks, par piemēru, mazulis norāda uz lelli, bet mammai vajadzētu paskaidrot „Jā, tā ir lelle, atceries mēs tādu redzējām pie tavas draudzenes Lienes?" Šāda atbilde ļaus arī parunāties par to, kā nav tuvumā un ar to pašu attīstīt bērna abstrakto domāšanu.

Bum-bum un bam-bam

Valoda vajadzīga, lai runātu un ne tikai par redzamām un sajūtamām lietām, bet arī par jūtām, apstākļiem un tēliem, kuru nav mūsu acu priekšā un kurus mēs vienkārši cenšamies iedomāties. Kopēja bilžu grāmatas lasīšana - tā pati nosaukšanas spēle, kas ir nepieciešama runas mācīšanai. Starp citu, ja bērnu šajā vecumā vēl grāmatas ne pārāk interesē, nevajag sasteigt. Pavērojiet bērna reakciju, ja viņš bildītes vēro ar lielu interesi, tad labi, bet ja nē, tad ieteicams uz laiku atlikt šo nodarbi.

12 - 15 mēnešu vecumā uztrauktie vecāki beidzot sagaida tik ilgi gaidīto „mam-ma" un „tē-ti" Tas ir patiesi lielisks mirklis! Tālāk bērns atklāj sev vārdu „nē", kas tiek pavadīts ar viennozīmīgām galvas kustībām. Šajā pat periodā viņa leksikā ienāk tā sauktie „protovādi": „nana, dada, site" utt. Runas speciālisti skaidro, ka šie universālie vārdi neapzīmē konkrētus priekšmetus vai darbības. Lai kaut kā nosauktu bērna redzeslokā nonākušo govi, automašīnu vai velosipēdu, viņš izmantos vienu un to pašu norādāmo vietniekvārdu „šis". Šajā etapā mazulim ir pietiekoši parādīt, ka viņš kaut ko ir ieraudzījis un tas ir atstājis uz viņu iespaidu.

Pieaugušajiem ir svarīgi „izrunāt" pēc iespējas vairāk bērna darbību. Mazulis kaut ko nomet, bet tētis lai nokomentē: „Bum!" Tādā veidā viņš fiksē šo notikumu un piedod tam jēgu. Bērns stiepj rokas pēc pudelītes, bet mamma nosaka „Kāds malacis!" šādā veidā pārvēršot runā to, ko viņš dara.

Gada vecumā sākas skaņu atdarināšanas ēra. Kuram vecākam gan nav pazīstami populārie izteicieni „ņam-ņam", „buļ-buļ" vai „kap-kap"? Pārvērst šo mīļo mazuļu valodu par pamat valodu saziņai, protams, gan nevajadzētu, bet tai pat laikā būtu bezjēdzīgi nosodīt mazuli, kas nevēlas sunīti saukt savādāk kā vauva. Var viņam pateikt priekšā „cenzēto" variantu: „Jā „vau vau" saka sunīts". Ja bērns izmanto skaņu atdarinošos vārdus, tas jau ir progress valodas mācībās. Bērns kļūst par aktīvu personu un cenšas apzīmēt visu sev apkārt esošo patstāvīgi, lai arī ne vienmēr pareizi.

Pamat etaps runas apguvē sākas starp pusotru un diviem gadiem. Tiek uzskatīts, ka standarta vārdu krājums bērniem šajā brīdī ir aptuveni 50 vārdi. Šim vecumam ir raksturīga regresija un jauna tipa kļūdu parādīšanās, bērns izdomā neeksistējošus vārdus, dažus vārdus izmaina, savieno divus vārdus vienā. Viņš saka „tuta" domājot „pudele", „giburoc" domājot „gribu klēpī"

sākums: Mazulis mācās valodu - pirmās skaņas

Mazulis mācās valodu - Pirmās skaņas

aviciite2 — Mon, 04 Oct 2010 09:56:48 GMT

Pirmais jaundzimušā kliedziens, pirmais maigais „agugu”, pirmais gaidītais „ma-mam-mamm”... Sarunāties ar vecākiem bērns sāk uzreiz pēc parādīšanās šai pasaulē un tieši pirmajos divos savas dzīves gados viņam izveidojas pilnvērtīgas runas pamati. Par šiem etapiem, kurus mūsu mazulis veic šajā svarīgajā laikā, dalās franču psihoanalītiķis Lorans Danons.

Mazulis ir tikai dažas nedēļas vecs, bet jau var stundām „runāt” ar mammu, katru reizi, kad jūs viņam kaut ko sakāt viņš ieklausās, sit ar kājiņām no prieka, smaida un kaut ko nesakarīgu murmina ... citiem vārdiem sakot, pat tāds mazulis jau interesējas par māmiņas vārdiem un ar lielāko prieku jums atbild. No pašas dzimšanas cilvēks aktīvi meklē saziņas līdzekļus ar apkārtējiem. Vēl ilgi līdz tam, kad viņš izkliegs pirmo kliedzienu, viņš zina, kas ir valoda, jo mātes klēpī, viņu glāstīja maigā māmiņas balss un iemidzināja jaukie tēva vārdi. Parādoties šai pasaulē, skaņas kļūst īpaši svarīgas priekš viņa veiksmīgas attīstības. Starp citu, kad apmeklējiet pediatru obligāti ir jāpārliecinās, ka mazulis labi dzird, jo lai iemācītos runāt, viņam vajadzēs labu dzirdi.

Sacerētāja periods

Ar otro dzīves mēnesi mazulis sāk trenēt savus vokālos dotumus. Viņš velk patskaņus, „dūdo”, ieklausās paša balss skaņās, maina tās augstumu un ar lielāko prieku pārbauda savu balss saišu iespējas tieši tāpat kā operas dziedātāji pirms izrādes. Lai šo procesu padarītu viņam patīkamāku, to var pavadīt ar klusu un patīkamu mūziku.

Vairāk par visu jaunajam dziedātājam patīk, kad jūs ar viņu runājat savā īpašajā mātes valodā. Psihologi jau ir pievērsuši uzmanību šai īpašajai valodai, kuru zemapziņā lieto mammas sarunājoties ar bērnu. Jūsu balss paliek augstāka, dziedošāka un maigāka, jūs izteiksmīgāk izrunājat katru zilbi un akcentējat katru intonāciju.

Der atzīmēt, ka ar vienu maigu monologu mazulim būs par maz. Vairāk par visu bērnam patīk, kad mamma burtiski paliek par viņa attēlu, atdarina viņa mīmiku un intonāciju un atkārto viņa runu. Tiek uzskatīt, ka tieši bērni atdarina vecākus, lai iemācītos runāt, taču patiesībā atdarināt mazuli sāk tieši mamma, tādā veidā kļūstot par viņa dzimtās valodas pirmo skolotāju.

Bērns izdod dažādas skaņas un vecākiem ir ļoti svarīgi saprast un izteikt to jēgu. Mazulis var pateikt „agugu” un gaida, kad jūs šo „agugu” atkārtosiet un pieliksiet tam klāt viņa sajūtu aprakstu: „Tu esi priecīgs; tu labi paēdi; tu gribi pateikt, ka mīli mani; tu gribi pastaigāt ...” Kā jebkurā citā sarunā galvenais ir saprast sarunu biedra domu un attīstīt to kopā ar viņu. Savādāk nav jēgas sarunai!

Bērna raudāšana arī ir sava veida vēstījums, kuru vajadzētu mācēt atšifrēt. Viņš grib ēst, dusmojas vai vienkārši ir piekusis? Mammas ļoti ātri saprot šo jauno valodu, lai varētu ātri atsaukties uz bērna vēlmēm. Šajā gadījumā arī ir ieteicams izteikt emocijas, kas slēpjas aiz bērna asarām un palīgā saucieniem: „Tu raudi, jo gribi ēst. Pagaidi nedaudz, pudelīte vēl ir karsta, pēc minūtītes viss būs gatavs!” Paskaidrojot un apzīmējot ar vārdiem bērna sajūtas un mīmiku, mamma palīdz viņam noorientēties lielajā sajūtu jūklī, kuras viņu ir pārņēmušas.

Bērna smadzenes jau iesākumā ir „ieprogrammētas” komunikācijai un tām piemīt viss nepieciešamais, lai atšķirtu un veidotu skaņas visās pasaules valodās. Bērni ir poligloti! Tiesa, gan līdz pusgada vecumam skaņu atskaņošana viņiem ir tikai spēlē, kas tiek balstīta uz vēlmi atdarināt apkārtējos. Tikai sākot ar pusgada vecumu bērns tiešām cenšas atkārtot dažas frāzes, ar kurām pie viņa vēršas. Viņš izsaka vārdus, kurus viņam ir iemācījusi mamma. Ar to pašu atsaucot atmiņā mammu, kad viņas nav tuvumā.

Aptuveni tai pat laikā, kad bērns sāk runāt, viņam sāk parādīties bailes no svešiem cilvēkiem, tā saucamās „astotā mēneša bailes”. Iedomāsimies situāciju, pie bērna pienāk nepazīstams cilvēks un sāk līdzīgi mātei smaidīt un spēlēties ar viņu, cenšoties panākt smaidu. Bērns satraukumā atskatās, viņš cenšas svešiniekā atpazīt mammu, bet atklāj, ka tā nav viņa. Tāda neatbilstība starp „formu” un „saturu” izsauc bērnā satraukumu un asaras. Taču, ja ciemiņš necenšas atdarināt mammu, tad pirmā tikšanās norit bez īpašām problēmām.

Turpinājums: Mazulis mācā valodu - Parādi un nosauc

Efektīva krūtsgalu kopšana barojošām māmiņām

aviciite2 — Sun, 03 Oct 2010 10:56:03 GMT

Bērniņa barošana ar krūti jaunajai māmiņai un mazulim sniedz tik daudz laimes pilnus tuvuma mirkļus! Bez tam ar mātes pienu bērniņš saņem visu savam vecumam un attīstībai vajadzīgo! Tomēr ne vienmēr viss izdodas tik gludi, kā gribētos. Bieži māmiņas sūdzas, ka bērns tik ļoti traumējis krūtsgalus, ka kopā ar pienu zīž arī mammas asinis. Ko darīt, lai šāda situācija neatgadītos?

Neierastā slodze

Zīdīšana maigajiem krūšu galiem ir neierasta slodze, kas var izraisīt gan krūšu galu iekaisumu, gan piepampumu, kas var beigties par ar asiņošanu un kreveļu veidošanos.

Pareiza zīdīšana ir svarīga

Palūdz jau dzemdību nodaļā vecmātei parādīt kā pareizi mazulītis jāpieliek un jānoņem no krūts, jo pareiza zīdīšana samazina problēmu rašanās risku.

Saudzē krūtsgalus!

Dažkārt krūtsgals ir jēls, pirms ir izlabota nepareizā zīdīšanas tehnika. Tad vajadzētu darīt visu, lai neapgrūtinātu savainoto ādu vēl vairāk.

-    Krūti vislabāk mazgāt ar ūdeni, bez ziepēm.
-    Nenēsā krūšturi vai krūšturu ieliktnīšus, kas satur plastmasas daļas, kas neļauj ādai elpot
-    Lai pasargātu savainotās krūts berzēšanos gar krūšturi vai krūštura ieliktnīti, vari izmantot krūtsgalu saudzētājus(uzliktņus).

Kā kopšanas līdzekli izmanto mātes pienu

Ja krūtsgals ir tikai nedaudz sakairināts, lieliski palīdzēs Tavs pašas piens. Tas satur nomierinošas vielas, kas uz traumēto ādu iedarbosies pozitīvi. Apsmērē krūtsgalus ar pienu un ļauj tiem nožūt!

Izvēlies pareizo krūti

Sāc barošanu ar to krūti, kura ir mazāk traumēta. Tādejādi otrā krūtī piens tecēs vieglāk, jo ēdot bērniņš jau ir „sarietinājis” pienu krūtī.

Maini zīdīšanas pozas

Centies mainīt barošanas pozas un seko līdzi, lai mazulis būtu pareizi novietots attiecībā pret krūti. Tā viņš labāk var satvert krūtsgalu un paēst. Bērniņam katrā pusē būtu jāēd vismaz 10 minūtes.

Baro bēbīti bieži

Barojot bieži, bērna izsalkums nav tik liels un viņš zīž mazāk kāri. Tas saudzē krūtis! Bez tam krūts nav tik pilna ar pienu un bēbītim ir vieglāk to satvert.

Turi krūtis sausas

Patstāvīgs mitrums un slapji krūštura ieliktnīši veicina brūču rašanos. Tādēļ vienmēr rūpējies, lai krūtis būtu sausas!

Saule un gaiss

Daudz saules gaismas un svaigs gaiss krūtsgaliem nāk par labu. Sniedz savām krūtīm gaisa peldes, tomēr izvairies no tiešiem saules stariem pārāk ilgu laika periodu. Krūtsgali var arī saulē apdegt!

Ziemā saules gaismas efektu vari sasniegt ar infrasarkano staru lampu.

Ja nekas nelīdz...

Ja krūšu gali ir stipri savainoti vai pat jēli, tad jāņem talkā dekspantenolu saturošas ziedes, lai sadziedētu sakairinātās un sāpošās krūtis. Pēc ēšanas uz krūšu galiem uzklāj smēri un līdz nākamajai barošanas reizei tai būtu jau jāsasūcas ādā. Ja tā nav, paliekas var vienkārši maigi nomazgāt.

Ziede satur 5% D-panthenolu un paredzēta, lai koptu, atjaunotu un veicinātu iekaisušas ādas dzīšanu.

Altermed Panthenol 5% ziede ir īpaši piemērota :

krūšu galu un citu jutīgu vietu kopšanai;
zīdaiņu ādas, kas izsutusi, kopšanai;
sausas ādas ar noslieci uz sprēgāšanu un sāpīgu vietu kopšanai gan bērniem, gan pieaugušajiem;
ziede nesatur smaržvielas.

Izskata izmaiņas grūtniecibas laikā

aviciite2 — Sat, 02 Oct 2010 11:13:39 GMT

ĀDA

Ja līdz grūtniecībai Jūsu āda bija taukaina, tad šajā laikā tā izskatās labāka, mazāk "spīd". Bet sausās ādas īpašniecēm gan klājas grūtāk: āda kļūst vēl sausāka, rodas sajūta, ka āda it kā "velk". Cēlonis tam, ka āda kļūst sausāka, ir hormona estrogēna līmeņa palielināšanās grūtniecības laikā. Risinājums: grūtniecības laikā novērtējiet savu jauno ādas tipu (pēc dzemdībām tas kļūs tāds, kā bijā agrāk). Izmantojiet attiecīgos kosmētiskos līdzekļus. Cenšaties neizmantot losjonus un krēmus, kas vēl vairāk susina ādu, satur spirtu. Balinošās maskas arī vēl vairāk izsusinās ādu. Ņemiet vērā arī to, ka grūtniecības laikā āda kļūst jūtīga, var rasties alerģija uz to kosmētiku, kas agrāk Jums ļoti patika. Tādos gadījumos varat izmantot krēmus, kas paredzēti bērnu ādas kopšanai. Viņi ir maigāki, labi mitrina ādu, bieži satur ārstniecisko augu ekstraktus (piemēram, kumelītes).

SEJA

Hormoni bieži vien stimulē pūtīšu parādīšanos. Tādos gadījumos seju mazgāt vajag bez ziepēm, neizmantot spirtu saturošu kosmētiku. Seju labāk vispār bieži nemazgāt, bet gan notīrīt ar kāda losjona palīdzību (izvēlēties tādu, kas ādu mitrina, kas ir domāts jūtigai ādai, satur kumelītes ekstraktu). Ja pūtītes ir ļoti daudz un tiešām traucē dzīvot, varat uzsprasīt ārstam kādu smēri varat lietot grūtniecības laikā. Neizmantojiet šādas specializētās smēres bez ārsta ieteikuma, jo daudzas no tām satur vielas, kas var būt kaitīgas mazulim. Vēl daudzām sievietēm grūtniecības laikā uz sejas parādās brūni pigmentācijas plankumi. Saules staru iedarbībā tie paliek vēl tumšāki. Šie plankumi nav nekas bīstams, vienkārši organisms sāk ražot vairāk melanoformīnu (tas ir pigments, kas atbild par ādas krāsu. Kad mēs sauļojamies melanoformīns veidojas ādā straujāk - mēs kļūstam smuki brūni). Šos plankumus nedrīkst balināt, jo jūtīgā grūtnieces āda uz šādu procedūru var reaģēt neprognozējamā veidā. Balināšanai varat izmantot gurķus, citronu sulu vai rūgušpienu. Pirms iešanas laukā izmantojiet krēmu ar augstu saules aizsargfaktoru (bet tikai tādu, kas nesatur kaitīgas vielas. Labāk iegādāties tādu krēmu, kas ir paredzēts bērnu ādai). Nevajadzētu arī sauļoties, jo iedegums var kļūt pavisam plankumains. Varat pamēģināt kļūt līdzeni brūna, izmantojot pašbrūninošo krēmu.

MATI

Visvairāk problēmas ir sievietēm ar sausiem matiem - tie kļūst vēl sausāki. Starp citu, estrogēni pagarina matu mūžu, tādēļ grūtniecēm, kas ir "pārpildītas" ar šo hormonu, ir ļoti biezi mati. Ar šo matu ilgo mūžu ir saistītas pēcdzemdību raizes, kad mati krīt kušķiem. Istenībā Jūs nepaliksiet bez matiem, vienkārši izkrīt visi tie mati, kas nekrita laukā 9 grūtniecības mēnešus, Jūsu frizūra atgūst savus iepriekšējos izmērus. Matus grūtniecēm nav vēlams krāsot un likt ilgviļņus, jo šīs procedūras padara matus vēl sausākus un trauslākus. Bet par kaitīgumu bērnam - tas esot vienkārši mīts. Toties taisnība ir tas, ka grūtnieces jūtīgā galvas āda var reaģēt uz ķimikālijām ar alerģiju. Ja Jūs esat no tām grūtniecēm, kuru mati kļūst pavisam nesavaldāmi, tos nevar ieveidot, tad varat likt ilgviļņus, vienīgais vispirms novērtējiet cik tagad jūtīga āda Jums ir. Sastāvu paprasiet paturēt ne ilgāk par 10 minūtēm. Tas ir pietiekoši, lai mati izskatītos sakopti, kā arī nesabojāsiet tos. Ja mati Jums ir kļuvuši sausi, zaudējuši savu spīdumu, vajag veikt galvas masāžu, izmantot barojošās maskas matiem. Var ierīvēt saknēs dabīgu eļļu (saulespuķu, olīvu vai kanepju).

KRŪTIS

Ar katru grūtniecības mēnesi krūtis kļūst lielākas, smagākas un jūtīgākas. Nēsājiet speciālus krūšturus. Mazgājoties dušā var parīvēt krūtis ar vīkšķi - tā Jūs sagatavosiet krūtis barošanai, āda kļūs elastīgāka. Tomēr konsultējieties pirms tam ar savu ārstu, jo ir gadījumi, kad tas nav ieteicams. Pēc dušas iesmērējiet krūtis ar mitrinošu krēmu.

NAGI

Kaļķis ir nepieciešams bērniņa kaulu viedošanai. Tas tiek paņemts no mātes organisma. Tādēļ nagi paliek trausli. Uzturam ir jābūt bagātam ar kaļķi. Varat veikt roku mašāžu ar speciālu krēmu, kas domāts nagu nostiprināšanai. Labi palīdz ūdens peldes rokām (ūdenim liek klāt speciālu sastāvu nagu stiprināšanai. Ir dabūjami eļļas, sāls un citā veidā). Nagus krāsojiet ar speciālām nagu lakām, kas novērš trauslumu un nagu dalīšanos.

STRIJAS

Uz vēdera, krūtīm un gurniem bieži parādās strijas - ādai izstiepjoties, plīst zemādas saistaudi un parādās sārtas svītras. Pēc grūtniecības tās neizzūd, bet paliek bālas. Striju parādīšanās ir atkarīga no ādas elastīguma un no tā, cik daudz Jūs pieņēmāties svarā. To parādīšanos var mazināt vai pat nepieļaut, ja ādu sākt gatavot no otrā grūtniecības mēneša. Divreiz dienā pēc dušas ir jāiemasē ādā speciālu pretstriju krēmu, pie tam ādu diezgan aktīvi masējot (iespiest ādu starp diviem pirkstiem un pavilkt, pakniebt). Kontrasta duša arī palīdz saglabāt ādas elastīgumu.

Lapsa un krūze

aviciite2 — Sun, 19 Sep 2010 09:40:24 GMT

Lapsa, ieraudzīdama krūzi uz akas malas, gribējūse labprāt to baudīt,
kas tur iekšā. Krūze, to manīdama, teikūse: «Kūmiņ, neaiztieci mani, jo
tas, kas man iekšā, nav priekš tevis, bet priekš saimnieces.»

«Negribu nemaz to aiztikt, kas priekš manis nav likts. Gribēju tikai paskatīties, ko tādas saimnieces laba bauda.»

Lapsa tā gan teica, bet sirdī domājūse putru izēst un tad krūzi akā
noslīcināt. Viņa iebāzūse galvu krūzē un lakūse. Bet, putru ēdot,
aizsainis aizbīdījies aiz ausīm tā, ka, krūzi slīcinot, pate ievilkta
akā līdz.

Slīkdama nabadzīte lūgūsēs: «Krūziņ, krūziņ, sirdsmīļā krūziņ! Es domāju pa jokiem un tu no tiesas!»

Bet krūze atbildējūse: «Kūmiņ, kūmiņ, sirdsmīļo kūmiņ! Es jau arī tāpat par jokiem padarbojos, bet tu bļauj i no tiesas!»

Rīgas svētki 2010.

Bizbizmārīte — Sat, 21 Aug 2010 09:30:00 GMT

Kā katru gadu svētku laikā, arī šoreiz, 11. novembra krastmalā darbosies „Rīgas svētku Lielā ēdamiela" - tas ir pasākums, kurā ikvienam tiek piedāvāta unikāla iespēja apsēsties pie garākā galda Rīgā, nobaudīt ēdienus no visas Latvijas, degustēt neparastus ēdienus un izjust svētku atmosfēru. Šogad ēdamielas sauklis ir „Par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu" un krastmalas ēdienkartē sagaidāmi daudzi neparasti ēdieni.

„Rīgas svētku Lielajā ēdamielā" piedalīsies teju 50 dalībnieki - tirgotāji no visas Latvijas, kas piedāvās aukstās uzkodas un siltos ēdienus, jūras veltes un sierus, maizi un augļus, medījumu gaļu un pat kūpinātu zuti. Bērni varēs mieloties ar sulām, kokteiļiem un saldējumu. Katrs no tirgotājiem būs sagatavojis īpašo „Lielās ēdamielas" veselīgo ēdienu, ko būs iespējams izvēlēties un nobaudīt katrā tirdzniecības vietā visas dienas garumā. Labākā veselīgā ēdiena autors saņems pārsteiguma balvas uz krastmalas lielās skatuves plkst. 14.10, bet pirms tam - no plkst. 14.00 uz skatuves notiks pavāru šovs - sacensība. Iecerēts vērtēt arī atraktīvāko tirdzniecības vietas noformējumu.

Vienlaikus 11.novembra krastmalā Rīgas svētku laikā notiks arī plaša kultūras programma. Plkst. 11.00 uzstāsies burvju mākslinieki Pecolli ar jautru burvju triku izrādi ģimenēm „Čūska, milzu burbuļi un citi brīnumi", plkst. 12.00 un plkst. 18.00 virs Daugavas pirmo reizi Latvijā būs skatāmi WEAF - pasaules aerobātikas elites lidojumi, plkst. 13.00 uz Krastmalas lielās skatuves noslēgsies 1. Lielo leļļu - talismanu gājiens, bet plkst. 15.00 notiks atraktīvs skrituļotāju īs(t)kross. Plkst. 16.00 Krastmalā sāksies "Cartoon rallija 2010" izbraucieni, plkst. 17.10 kopā ar Profesionālo pūtēju orķestri „Rīga" koncertā „Rīga Retro" uzstāsies Ingus Pētersons un Ilona Bagele. Savukārt plkst. 19.05 sāksies koncerts „Rīgas ostai 810". Vakarpusē ap plkst. 20.14. notiks akcija „Pilsēta - orķestris", bet plkst. 22.00 tiks dots starts „O!kartes" nakts skrējienam. Svētku dienu noslēgs „Rīgas svētku Uguņotāju sacensības".

11. novembra krastmalā visu dienu būs dažādas bezmaksas radošās aktivitātes bērniem, darbosies piepūšamās atrakcijas, kā arī izklaides visai ģimenei. Plašāka informācija par programmu pieejama tīmekļa vietnē: www.rigassvetki.lv vai arī Rīgas svētku un informācijas centrā pasākuma laikā Krastmalā.

Informāciju sagatavoja: Elīna Dambekalne, tālr.: 67105398 vai 29392620

un Dzintra Āboliņa, tālr.: 26554446

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Kā ataudzēt garus matus

aviciite2 — Tue, 17 Aug 2010 10:28:54 GMT

Vai ziniet kādēļ šobrīd modē ir matu pieaudzēšana? Pareizi – jo modē ir gari mati. Tomēr matu pieaudzēšana ir gana dārgs prieks. Ir labāks veids – ataudzēt garus matus!
Daudzām sievietēm neizdodas ataudzēt patiesi skaistus un garus matus. Tiem vai nu šķeļas gali, vai arī atauguši izskatās plāni un neglīti. Kāds gan tam iemesls?
Ir pāris noteikumi, kurus nedrīkst pārkāpt, ja ir vēlēšanās ataudzēt garus matus. Apskatīsim tos.

Ēdiet pareizi! Matiem ir vajadzīgs veidošanas materiāls, tādēļ pārtikai jāsatur pietiekams daudzums olbaltumvielu.
Lietojiet līdzekļus matu augšanai, vitamīnus. Pats svarīgākais ir biotīns.
Pēc iespējas retāk lietojiet matu taisnotājus, fēnus, loku šķēres.
Matiem par labu nenāk arī matu veidošanas līdzekļi – laka, putas un tamlīdzīgas vielas. Lai ko arī neteiktu to ražotāji, šīs vielas bojā matus.
Matu ķīmiskā krāsošana bojā matus, tādēļ mēģiniet no tā atsacīties. Labāk pamēģiniet lietot veco labo hennu.
Mati sāk augt ātrāk, ja ir liels asins pieplūdums galvas ādai. Tādēļ katru dienu veiciet galvas masāžu.
Pēc iespējas biežāk ķemmējiet matus. Arī tā ir laba masāža galvas ādai.
Pareizi mazgājiet matus!
Saaudzējiet matus – neejiet ar tiem atklātā dedzinošā saulē, nēsājiet cepuri aukstumā, neķemmējiet slapjus.
Un pats svarīgākais garu matu noslēpums – matu maskas, pie kam paštaisītas, pēc tautas receptēm. Bez tām gari un skaisti mati neataug!

Ja jums ir iespēja iegādāties dārgus līdzekļus matu augšanas stimulēšanai, pievērsiet uzmanību pazīstamo zīmolu ampulu kompleksiem – tie palīdz ātri ataudzēt garus matus.
Tomēr pati iedarbīgākā metodi ir apmeklēt kosmetologu. Fizioprocedūru kurss palīdzēs aktivizēt asins apriti galvas ādā, kas savukārt pozitīvi atsauksies uz matiem.

Kā veikt galvas masāžu matu augšanas stimulēšanai

Kā jau minējām galvas masāža palīdz ataudzēt garus matus. Tas ir vienkārši – masāža veicina asins pieplūdi matu saknēm, baro tās, tādēļ mati aug spēcīgāki.

Galvas masāža ar pirkstu galiņiem

Pirkstus lieciet zem matiem, tā lai tie tieši skartu galvas ādu un sāciet masēt, bīdot ādu un neatraujot no tās pirkstus, sāciet no pieres un deniņiem, kustieties virzienā uz leju. Šādā veidā masējiet visu galvu.

Galvas masāža ar klauvēšanu

Salieciet rokas kulakos. Un ar ieliekto pirkstu kauliņiem sāciet klauvēt pāri visai galvai, sākot no pieres un deniņiem, beidzot ar kaklu. Cik stipri klauvēt – to izlemiet paši! Šāda masāža lieliski tiks galā arī ar galvas sāpēm! Pamēģiniet!

Pati vienkāršākā galvas masāža

Pats vienkāršākais un arī ātrākais veids kā masēt galvu – viegli pavilkt matus. Ne visus uzreiz, bet pa mazām daļām.

Laura un Annas joks

admine — Sun, 15 Aug 2010 11:23:23 GMT

Lauris: „Mans tētis ir slims!”
Anna: „Vai tad viņš aizgāja darbā ar temperatūru?”
Lauris: „Nē, ar portfeli.”

Arnolda joki

Roksija — Thu, 15 Jul 2010 11:19:43 GMT

Tētis: „Tev drīz būs jāiet skolā.”

Arnolds: „Neiešu, jo esmu jau pietiekami gudrs!”

Tētis: „Būs vien jāiet, jo es arī gāju skolā, kad biju maziņš.”

Arnolds: „Pats esi vainīgs, ka nebiji tik gudrs!”

mandy2

admine — Sat, 03 Jul 2010 13:45:19 GMT

Lai tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!

Mazuļa ēdināšanas režīmi

kiski — Tue, 13 Apr 2010 13:23:06 GMT

Ir dažādi iemesli, kāpēc māmiņas krūts barošanas vietā izvēlas bērniņus barot ar piena maisījumu. Kādu piespiež apstākļi, jo ir pazudis pieniņš un tas vairs nav atjaunojams, kādai pieniņa ir mazāk, nekā mazulim nepieciešams. Par to, kāds būtu normāls barošanas režīms konsultē Gerda Lielause, ģimenes ārsts, pediatrs.

Dažas mammas uztraucas, ka barojot ar piena maisījumu jāmaina arī ēšanas režīms, tomēr princips ir tāds pats, ēšanas režīms ir apmēram 3-3,5 stundas. Tiek uzskatīts, ka dienā jāizēd ne vairāk kā litrs maisījuma, līdz ar to bērniņš pats regulē savu ēšanas biežumu, centieties dienā barot ik pa 3-3,5 stundām, lai jums būtu mierīgāka nakts.

Katrs bērniņš izstrādā arī pats savu grafiku, kad iet gulēt, kad celties. Vai tad, ja bērns paēd 22:00 vakarā un ceļas 9:00, viņu vajag modināt arī pa nakti? Laika posms tomēr liels.

Ārstes ieteikums, modināt noteikti nevajag, jo viņš modinās jūs, ja viņam gribēsies ēst. Pa dienu viņš saņem pietiekami daudz uztura, uzkrāj rezerves, kas pietiktu arī naktī, parasti pēdējā ēdienreize ir ap 23:00 – 00:00 vakarā, tad līdz 4:00-5:00 izguļ.

Ja mazulis vienā ēdienreizē izēdis savam vecumam paredzēto piena maisījuma daudzumu, taču jūtat, ka viņš labprāt ēstu vēl, ārsti atļauj piedāvāt papildus porciju.

Bērniņam līdz 2 mēnešu vecumam ieteicamā piena maisījumu deva dienā ir 800 mililitri, 3 mēnešu vecumā mazulis varētu izēst jau litru dienā, 4 līdz 6 mēnešu vecumā tie varētu būt 1200 mililitri piena maisījuma dienā, 7 līdz 9 mēnešus vecam bērniņam pietiek ar 800 mililitriem, savukārt vecākiem bērniņiem no 500 līdz 600 mililitriem piena maisījuma dienā.

Bērnam tāpat kā lielajiem cilvēkiem ir sāta sajūta, viņš jūt, kad ir paēdis, un pārēsties, praktiski viņš nevar, bieži tā nenotiek, tad lieko atgrūž, vai vienkārši atsakās no liekā daudzuma.

Gadās, ka mazulis paēd, bet pēc kāda laiciņa viņš uzņemto barību atgrūž. Kas tam varētu būt par iemeslu?

Ārste uzskata, ka tas varētu būt liekais ēdiena daudzums, ko viņš uzņēmis. Jānovērtē kāds ir pudelītes knupītim caurums, bieži tas ir par lielu un mazais līdz ar pieniņu sarijas arī gaisu, gaiss aizpilda vēderu un maisījums tiek atgrūsts. Var būt arī situācijas, kad maziņais ir bijis ļoti izsalcis un ātrumā ēdot arī sarijies gaisu.

Ja bēbītis kādā no ēdienreizēm izēd mazāk, nekā viņa vecumā pienāktos, nākamajā barošanas reizē varat piedāvāt kompensēt iztrūkstošo devu, taču mazulis pats regulēs, cik viņš var apēst.

Noteikti jāņem vērā arī piena maisījuma pagatavošanas noteikumi. Atverot jaunu piena maisījuma bundžu, uz vāciņa uzrakstiet datumu, lai zinātu, cik ilgi maisījums ir derīgs. Nekādā gadījumā atkārtoti nesildiet vienreiz jau pagatavotu piena dzērienu.

Vienmēr jālūko, lai ēšanai pagatavots piena maisījums nav siltāks par 36 – 37 grādiem. Temperatūru var izmērīt ar termometru vai uzpilinot dažus pilienus pagatavotā piena maisījuma dzēriena uz savas delnas iekšpuses.

Kāds ir Tava mazuļa ēšanas režīms?

Artūra joks

AIRITA — Sat, 13 Mar 2010 12:21:32 GMT

Māmiņa: „Cik, Artūriņ, tev rociņu?”

Artūrs: „Divas.”

Māmiņa: „Cik tev austiņu?”

Artūrs: „Divas.”

Māmiņa: „Un cik tev deguntiņu?”

Artūrs: „Viens.”

Māmiņa: „Bet cik tev dupsīšu?”

Artūrs: „Viens, bet saplīsis!”

Trīs brāļi

aviciite2 — Fri, 22 Jan 2010 10:18:32 GMT

Reiz dzīvoja trīs brāļi: divi gudri, trešais muļķis. Tēvs
mirdams lika dēliem trīs naktis sargāt viņa kapu. Pirmajā naktī
vajadzēja iet sargāt vecākajam dēlam. Taču viņam ļoti negribējās, un
viņš teica:

– Ej tu, muļķi, manā vietā tēva kapu pasargāt, par to tev mana sieva maizīti izceps.

Labi. Muļķis aizgāja un nogūlās pie tēva kapa. Pusnaktī uznāca

milzīgs viesulis, kapa bedre atvērās, izlēca zārks, atvērās, izkāpa no
zārka tēvs un jautā:

– Kurš mans dēls te ir?
– Es, visjaunākais, muļķītis, – atsaucās dēls.

Tēvs saka:

– Es tev došu vara svilpīti. Kad tev vajadzēs kaut

kur ceļot, tu izej laukā, pasvilp trīs reizes, un atskries vara zirgs.
Tu pa vienu ausi ielien iekšā, pa otru ārā, tad pats būsi no vara,
varēsi jāt, kur gribi.

Tēvs apgūlās zārkā, zārks aizvērās, kaps aizbira. Muļķis

nogūlās, mierīgi izgulējās, bet no rīta pārnāca mājās. Brāļa sieva iedod
viņam maizīti. Muļķis grauž maizīti, bet svilpīti piesējis aukliņā un
pakāris kaklā.

Nākamajā naktī kapu sargāt jāiet otrajam dēlam. Tas arī lūdz:

– Ej tu, muļķi, manā vietā tēva kapu pasargāt, par to tev mana sieva maizīti izceps.

Muļķis aizgāja uz kapu, nogūlās un snauž. Pusnaktī atkal sacēlās

šausmīgs viesulis, bedre atvērās, izlēca zārks, atvērās, no zārka
izkāpa tēvs un jautā:

– Kurš mans dēls te ir?

– Es, visjaunākais, muļķītis.

Tad tēvs saka:

– Es tev došu sudraba svilpīti. Kad tev vajadzēs

kaut kur ceļot, tu izej laukā, pasvilp trīs reizes, un atskries sudraba
zirgs. Tu pa vienu ausi ielien iekšā, pa otru ārā, tad pats būsi no
sudraba, varēsi jāt, kur gribi.

Tēvs atkal iegūlās zārkā, bedre aizbira, bet muļķis izgulējās un

no rīta pārnāca mājās. Brāļa sieva iedeva viņam maizīti. Bet svilpīti
viņš atkal pakarināja kaklā. Trešajā naktī viņam pašam bija jāiet kapu
sargāt. Muļķim slinkums – neviens vairs nesola maizīti izcept. Bet, ko
padarīsi, – vakarā aizgāja gan. Pusnaktī sacēlās milzonīgs viesulis,
koku zari lūza vien, atvērās kaps, izmeta zārku, piecēlās tēvs un jautā:

– Kurš mans dēls te ir?

– Es, visjaunākais, muļķītis.

– Es tev došu zelta svilpīti. Kad tev vajadzēs kaut

kur ceļot, tu izej laukā, pasvilp trīs reizes, un atskries zelta zirgs.
Tu pa vienu ausi ielien iekšā, pa otru ārā, tad pats būsi no zelta,
varēsi jāt, kur gribi.

Bedre atkal aizbira, viss norima. Muļķis izgulējās un pārnāca

mājās. Taču maizīti šoreiz neviens nedod. Pakarināja arī zelta svilpīti
kaklā. Kur tik iet, svilpītes grab, bet brāļi smejas:

– Paskat, muļķis kaut kur mēslainē salasījis dzelzīšus un tagad grabina!

Pēc kāda laika tās zemes karalis paziņoja, ka atdos savu meitu

par sievu tam vīram, kurš ar zirgu pārlēks pār divpadsmit vaiņagiem.
Izdzirdējuši šo vēsti, gudrie brāļi arī pošas jāt paskatīties sacīkstes,
skaistos zirgus, karaļdēlus. Muļķis saka:

– Brālīši, ņemiet mani līdzi!

– Ko vēl neizdomāsi! Kas tevi, tādu šmuli, pieņems?
Uzdodiet, - saka savām sievām, – muļķim darbu: lai izlasa magoņu
sēkliņas no zemēm, un skatieties, lai nekur neaiziet!

Brāļi aizjāja, bet māršas sajauca magoņu sēkliņas ar zemēm,

uzlika uz krāsns un lika muļķim sēkliņas izlasīt. Muļķis lasa, lasa, tad
lūdz:

– Māršiņas, izlaidiet mani ārā mazliet atvēsināties!

-Māršas izlaida, bet lika ilgi nekavēties. Tiklīdz bija izgājis

laukā, muļķis trīsreiz pasvilpa ar vara svilpīti, un atskrēja vara
zirgs, kā izliets. Viņš pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda, un pats
tapa no vara: gan drēbes, gan pātadziņa. Uzkāpa vara zirgam mugurā un
aizjāja, ka kūp vien. Pusceļā panāca brāļus, uzšāva vienam ar pātadziņu –
žvīkt!, otram – žvīkt! – un aizskrēja kā vējš. Aizjāja pie karaļa pils.
Viņam atvēra vārtus, iejāja iekšā, kā lēca – tā pārlēca pāri sešiem
vaiņagiem. Muļķis grieza zirgu apkārt un pārjāja mājās. Pa vienu ausi
ielīda, pa otru izlīda un atkal kļuva prasts, ar vadmalas svārkiem.
Uzkāpa uz krāsns un lasa magoņu sēkliņas no zemēm laukā. Pārjāja arī
brāļi. Sievas jautā:

– Nu, kas tad laimēja?

– Neviens nelaimēja, – atbild brāļi. – Bet cik mēs
daudz skaistu kungu, karaļdēlu redzējām! Un visskaistākais bija viens
karaļdēls, viss no vara: gan drēbes, gan zirgs, gan pātadziņa. Mūs
turpceļā panāca, par kaut ko uz mums sadusmojās, ar pātadziņu sadeva.
Bet arī viņš pārlēca pāri tikai sešiem vaiņagiem.

– Es jau arī tur biju, – atsaucās muļķis.

– Ko nu mels, muļķi! – atteica brāļi.

Pēc dažām dienām karalis atkal izsludināja sacīkstes. Kas
pārlēks pāri divpadsmit vaiņagiem, tam karalis atdos meitu. Brāļi atkal
pošas jāt paskatīties, bet muļķi atstāj mājās. Liek sievām uzdot viņam
darbu – magoņu sēkliņas no zemēm izlasīt. Muļķis lasa, lasa sēkliņas no
zemēm, tad lūdz māršām:

— Izlaidiet mani, māršiņas, ārā atvēsināties.

Tiklīdz muļķis izgāja ārā, pasvilpa ar sudraba svilpīti un tūdaļ
atskrēja sudraba zirgs. Muļķis pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda un
pats palika viscaur sudrabains, pat spīdēja. Panāca brāļus pusceļā,
sadeva viņiem ar pātadziņu pa muguru un aizbrāzās tālāk. Ierikšoja pa
vārtiem un pārlēca pāri deviņiem vaiņagiem. Apgriezās un atkal steidzās
uz mājām. Pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda, – un atkal parasts
puisis, pašaustā vadmalā. Muļķis uzlīda uz krāsns un, it kā nekas nebūtu
noticis, lasa no zemēm magoņu sēkliņas. Naktī pārjāja arī brāļi,
stāstīja, ko redzējuši: cik ļaužu, cik zirgu. Bet viens jauneklis – viss
vienā sudrabā – pārlēcis pat deviņiem vaiņagiem pāri. Taču arī šis uz
viņiem par kaut ko sadusmojies un sadevis ar pātadziņu pa muguru.

– Bet es jau, brālīši, arī tur biju, – no krāsns atsaucās muļķis.

– Ko nu mels, muļķīt! – atteica brāļi.

Trešo reizi karalis atkal izsludina sacensības. Kas pārlēks pāri
divpadsmit vaiņagiem, tas dabūs karaļmeitu. Brāļi atkal pošas
skatīties. Muļķis lūdz:

– Brālīši, ļaujiet man arī!

Taču brāļi lika viņam lasīt no zemēm magoņu sēkliņas, un paši aizjāja. Muļķis, mazliet palasījis, saka:

– Māršiņas, izlaidiet mani laukā mazliet atvēsināties!

Māršas laida. Muļķis izgāja laukā, pasvilpa ar zelta svilpīti,
atskrēja zelta zirgs. Muļķis pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda, un
pats tapa viss no zelta. Uzlēca zirgā un aizrikšoja kā vēja spārniem.
Panāca brāļus pusceļā, uzšāva tiem ar pātadziņu, aizjāja karaļa pilī un,
kā lēca, tā pārlēca pāri visiem divpadsmit vaiņagiem. Jau gribēja
griezties apkārt un jāt mājās, bet karaļmeita meta viņam ar zelta
zvaigzni, un zvaigzne pielipa viņam pie pieres.

Muļķis pārjāja mājās, pa vienu ausi zirgam ielīda, pa otru
izlīda – un atkal prasts, tikai zelta zvaigzne vēl palikusi pierē.
Muļķis noraisīja kājautu un pārsēja pieri, lai zvaigzne nebūtu redzama,
uzkāpa uz krāsns un lasa magoņu sēkliņas. Atgriezās arī brāļi, stāstīja,
ka šodien zelta jauneklis pārlēcis pāri visiem divpadsmit vaiņagiem.

– Bet es jau, brālīši, arī tur biju, – atsaucās muļķis.

– Nemuldi, muļķi! Bet kāpēc tev galva ar kājautu apsieta?

– Aizsnaudos uz krāsns un novēlos zemē, tā arī pārsitu pieri.

Nupat jau karalis rīko kāzas un aicina visus zemes ļaudis. Brāļi pošas, bet muļķis lūdz, lai arī viņu laistu.

– Tev magones no zemēm jālasa, ne uz kāzām jābrauc!

Brāļi aizjāja, bet muļķis pasvilpa ar zelta svilpīti, atskrēja

zelta zirgs. Muļķis pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda un tapa viss no
zelta. Uzkāpa zirgā un aizjāja uz pili, bet tur atkal pa vienu ausi
izlīda – un atkal kļuva par parastu vīriņu. Staigā starp kungiem,
apsaitējis pieri. Visi dzer, ēd, bet līgavaiņa joprojām nav. Karaļmeita
jau sāk raudāt. Šitāds kauns: kāzas sarīkotas, bet līgavaiņa – nav.
Muļķis ielīda kaut kur kaktiņā, apsēdās pie galda un ēd, un dzer. Kad
bija padzēries, noslaucīja pieri, un nospruka kājauts. No zelta
zvaigznes piespīdēja visa karaļa pils. Kalpi aizskrēja pie karaļa un
viņa meitas, paziņoja, ka līgavainis atradies. Karalis lika viņu atvest.
Atveda, skatās – visparastākais cilvēciņš. Karaļmeita nemaz negrib tik
prastu precēt. Saka, varbūt nav īstais. Tad muļķis pasvilpa ar visām
trim svilpītēm, un atskrēja trīs skaistum ta skaisti zirgi: vara,
sudraba un zelta. Muļķis zelta zirgam pa vienu ausi ielīda, pa otru
izlīda un kļuva par glītu jaunekli. Muļķis apprecēja karaļmeitu,
ataicināja uz pili brāļus, un visi dzīvoja laimīgi. Katru dienu braukāja
tik ar trim zirgiem: vara, sudraba un zelta.

Dvīņi dažādos gados

admine — Sat, 02 Jan 2010 11:50:36 GMT

Jaungada naktī ASV Floridas štatā ar pāris minūšu starpību pasaulē nāca dvīņi, kuriem dzimšanas dienas būs ne tikai dažādos datumos, ne tikai dažādos mēnešos, bet arī dažādos gados.

Pirmais no Margaritas Velasko dvīņiem piedzima 31.decembrī pēdējās 2009.gada minūtēs, bet otrs brālis- jau 2010.gada 1.janvārī.

Ārsti piedāvāja vecākiem izvēlēties vienu datumu, bet jaundzimušo māmiņa un tētis nolēma, ka katram no bērniņiem ir tiesības pašiem uz savu ballīti, jo katram dzimšanas diena ir savā dienā. Lai gan tas ir 2 reiz sarežģītāk, tas ir arī divreiz jautrāk, atzīst tētis.

Roksija

admine — Wed, 16 Dec 2009 14:48:07 GMT

Jaunam kļūt,tas nozīmē ko jaunu
Allaž sevī rast un citos gūt,
Un ja tā,tad gadus neņem ļaunā-
Vecums palīdz mūžam jaunam būt.

Meža gūlbji

AIRITA — Sun, 13 Dec 2009 10:25:24 GMT

http://multiky.ru/

admine — Fri, 04 Dec 2009 13:41:53 GMT

Слушать русские сказки онлайн

(кликните на кнопку "Play" для
прослушивания)

Balti zābaciņi ar zilu pēdiņu un siksniņu

admine — Tue, 17 Nov 2009 14:08:27 GMT

2 adatām: Uzmet ar balto dziju uz adatas 47 valdziņus + 2 malas valdziņus (turpmāk tekstā mv), kopā 49.

Ada 4 cm valnīti (1 labiski, 1 kreiliski). Pēc tam pāriet uz ½ nr.
tievākām adatām (papildus var pievienot arī elastīgo diegu) un turpina
adīt, līdz valnītis ir 9 cm augstumā.
Tālāk turpina adīt tikai vidējos 13 valdziņus valnīša rakstā vēl 3,5 cm zābaciņa virspusei. Balto dziju nogriež.

Ar zilo dziju ada sekojoši: atliktie valdziņi labajā pusē, uzlasa 9
valdziņus no zābaciņa virspuses malas labajā pusē, 13 virspuses
valdziņi, uzlasa 9 valdziņus no zābaciņa virspuses malas kreisajā pusē,
atliktie valdziņi no kreisās puses, kopā 67 valdziņi. Noada labiski 2
cm (labajā pusē redzama 1 rinda labiski, 1 kreiliski, 1 labiski utt.)
Tālāk ada sekojoši:

1.rinda - mv, 2 valdziņus saada labiski, 29 valdziņi labiski, 3
valdziņus saada labiski, 29 valdziņi labiski, 1 valdziņu noceļ kā pie
kreiliskās adīšanas, 1 izada labiski un nocelto pārvelk pār izadīto, mv.
2.rinda - labiski.

3.rinda - mv, 2 valdziņus saada labiski, 27 valdziņi labiski, 3
valdziņus saada labiski, 27 valdziņi labiski, 1 valdziņu noceļ kā pie
kreiliskās adīšanas, 1 izada labiski un nocelto pārvelk pār izadīto, mv.
4.rinda - labiski.

5.rinda - mv, 2 valdziņus saada labiski, 25 valdziņi labiski, 3
valdziņus saada labiski, 25 valdziņi labiski, 1 valdziņu noceļ kā pie
kreiliskās adīšanas, 1 izada labiski un nocelto pārvelk pār izadīto, mv.
6. rinda - labiski.
7. rinda - visus valdziņus norauc.

Uzada divas siksniņas: uzmet 15 valdziņus, izada rindu labiski.
Nākamajā rindā izada mv, 1 kreiliski un tad 2 valdziņus norauc, turpina
kreiliski. Atpakaļ rindā ada labiski un virs norauktajiem valdziņiem
izdara 2 apmetumus. Nākamajā rindā ada kreiliski un pēc tam visus
valdziņus norauc.

Sašuj zābaciņa aizmuguri un pēdiņu. Šujot
aizmuguri, pirmos 6 cm vīli izpilda pa labo pusi (lai atlokot tā nebūtu
redzama). Piešuj siksniņu un pogu.

Zēns vai meitene

admine — Fri, 05 Dec 2008 12:42:55 GMT

Pēc dzemdībām nevēlos seksu

admine — Thu, 04 Dec 2008 13:34:05 GMT

„Pēc dzemdībām man ir ļoti grūti atgriezties pie normālas dzimumdzīves, jo man vienkārši negribas mīlēties. Pat maigākie glāsti un skūpsti nespēj mani uzbudināt! Lieki piebilst, ka vīrs līdz ar to ir sašļucis un neapmierināts un arī es pati nejūtos labi, jo nespēju mīlēties pati to negribot! Ko darīt?” Atbild seksologs Arturs Šulcs.

„Tas ir tipisks māmiņu jautājums pēc dzemdībām. Jo nu bērns ir kļuvis par galveno viņas dzīves sastāvdaļu, māmiņa 24 stundas diennaktī ir kopā ar mazo, kurš prasa laiku, uzmanību, zīdainītis ir sievietes šā brīža dominante un pārējais — arī vīrs un sekss — atbīdās otrajā plānā. Un tas, protams, nesekmē mīlēšanās atjaunošanos. Jums ar vīru abiem vajadzētu izrunāties — ko darīt, lai mazinātu Tavu ikdienas slodzi, kādus pienākumus var uzņemties viņš, lai Tev parādītos brīvais laiks, piemēram, frizierim vai kino apmeklējumam kopā ar draudzenēm. Kaut vai brīva stundiņa, taču tā sekmēs seksualitātes atjaunošanos. Laikam jābūt sadalītam, lai nav sajūta, ka nu priekšā tikai garš ceļš ar bērnu — Tev jāzina, ka ir arī pieturas. Citādi notiek sievietes psiholoģiskā izdegšana, un šī problēma jārisina kopā ar vīru. Noteikti nepieciešams kopā gūt emocionālo pieredzi, piemēram, aiziet uz kādu koncertu, doties ceļojumā — arī ar bērnu. Lai ir dzīves, ikdienas pārmaiņas. Un kādā brīdī romantika atgriezīsies. Pamazītēm.”