Galvenie » 2010 » Janvāris » 22 » Trīs brāļi
11:18:32
Trīs brāļi


Reiz dzīvoja trīs brāļi: divi gudri, trešais muļķis. Tēvs
mirdams lika dēliem trīs naktis sargāt viņa kapu. Pirmajā naktī
vajadzēja iet sargāt vecākajam dēlam. Taču viņam ļoti negribējās, un
viņš teica:

Ej tu, muļķi, manā vietā tēva kapu pasargāt, par to tev mana sieva maizīti izceps.

Labi. Muļķis aizgāja un nogūlās pie tēva kapa. Pusnaktī uznāca

milzīgs viesulis, kapa bedre atvērās, izlēca zārks, atvērās, izkāpa no
zārka tēvs un jautā:

Kurš mans dēls te ir?
Es, visjaunākais, muļķītis, – atsaucās dēls.

Tēvs saka:


Es tev došu vara svilpīti. Kad tev vajadzēs kaut

kur ceļot, tu izej laukā, pasvilp trīs reizes, un atskries vara zirgs.
Tu pa vienu ausi ielien iekšā, pa otru ārā, tad pats būsi no vara,
varēsi jāt, kur gribi.

Tēvs apgūlās zārkā, zārks aizvērās, kaps aizbira. Muļķis

nogūlās, mierīgi izgulējās, bet no rīta pārnāca mājās. Brāļa sieva iedod
viņam maizīti. Muļķis grauž maizīti, bet svilpīti piesējis aukliņā un
pakāris kaklā.

Nākamajā naktī kapu sargāt jāiet otrajam dēlam. Tas arī lūdz:

Ej tu, muļķi, manā vietā tēva kapu pasargāt, par to tev mana sieva maizīti izceps.

Muļķis aizgāja uz kapu, nogūlās un snauž. Pusnaktī atkal sacēlās

šausmīgs viesulis, bedre atvērās, izlēca zārks, atvērās, no zārka
izkāpa tēvs un jautā:

Kurš mans dēls te ir?

Es, visjaunākais, muļķītis.

Tad tēvs saka:


Es tev došu sudraba svilpīti. Kad tev vajadzēs

kaut kur ceļot, tu izej laukā, pasvilp trīs reizes, un atskries sudraba
zirgs. Tu pa vienu ausi ielien iekšā, pa otru ārā, tad pats būsi no
sudraba, varēsi jāt, kur gribi.

Tēvs atkal iegūlās zārkā, bedre aizbira, bet muļķis izgulējās un

no rīta pārnāca mājās. Brāļa sieva iedeva viņam maizīti. Bet svilpīti
viņš atkal pakarināja kaklā. Trešajā naktī viņam pašam bija jāiet kapu
sargāt. Muļķim slinkums – neviens vairs nesola maizīti izcept. Bet, ko
padarīsi, – vakarā aizgāja gan. Pusnaktī sacēlās milzonīgs viesulis,
koku zari lūza vien, atvērās kaps, izmeta zārku, piecēlās tēvs un jautā:

Kurš mans dēls te ir?

Es, visjaunākais, muļķītis.

Es tev došu zelta svilpīti. Kad tev vajadzēs kaut

kur ceļot, tu izej laukā, pasvilp trīs reizes, un atskries zelta zirgs.
Tu pa vienu ausi ielien iekšā, pa otru ārā, tad pats būsi no zelta,
varēsi jāt, kur gribi.

Bedre atkal aizbira, viss norima. Muļķis izgulējās un pārnāca

mājās. Taču maizīti šoreiz neviens nedod. Pakarināja arī zelta svilpīti
kaklā. Kur tik iet, svilpītes grab, bet brāļi smejas:

Paskat, muļķis kaut kur mēslainē salasījis dzelzīšus un tagad grabina!

Pēc kāda laika tās zemes karalis paziņoja, ka atdos savu meitu

par sievu tam vīram, kurš ar zirgu pārlēks pār divpadsmit vaiņagiem.
Izdzirdējuši šo vēsti, gudrie brāļi arī pošas jāt paskatīties sacīkstes,
skaistos zirgus, karaļdēlus. Muļķis saka:

Brālīši, ņemiet mani līdzi!

Ko vēl neizdomāsi! Kas tevi, tādu šmuli, pieņems?
Uzdodiet, - saka savām sievām, – muļķim darbu: lai izlasa magoņu
sēkliņas no zemēm, un skatieties, lai nekur neaiziet!

Brāļi aizjāja, bet māršas sajauca magoņu sēkliņas ar zemēm,

uzlika uz krāsns un lika muļķim sēkliņas izlasīt. Muļķis lasa, lasa, tad
lūdz:

Māršiņas, izlaidiet mani ārā mazliet atvēsināties!

-Māršas izlaida, bet lika ilgi nekavēties. Tiklīdz bija izgājis

laukā, muļķis trīsreiz pasvilpa ar vara svilpīti, un atskrēja vara
zirgs, kā izliets. Viņš pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda, un pats
tapa no vara: gan drēbes, gan pātadziņa. Uzkāpa vara zirgam mugurā un
aizjāja, ka kūp vien. Pusceļā panāca brāļus, uzšāva vienam ar pātadziņu –
žvīkt!, otram – žvīkt! – un aizskrēja kā vējš. Aizjāja pie karaļa pils.
Viņam atvēra vārtus, iejāja iekšā, kā lēca – tā pārlēca pāri sešiem
vaiņagiem. Muļķis grieza zirgu apkārt un pārjāja mājās. Pa vienu ausi
ielīda, pa otru izlīda un atkal kļuva prasts, ar vadmalas svārkiem.
Uzkāpa uz krāsns un lasa magoņu sēkliņas no zemēm laukā. Pārjāja arī
brāļi. Sievas jautā:



Nu, kas tad laimēja?



Neviens nelaimēja, – atbild brāļi. – Bet cik mēs
daudz skaistu kungu, karaļdēlu redzējām! Un visskaistākais bija viens
karaļdēls, viss no vara: gan drēbes, gan zirgs, gan pātadziņa. Mūs
turpceļā panāca, par kaut ko uz mums sadusmojās, ar pātadziņu sadeva.
Bet arī viņš pārlēca pāri tikai sešiem vaiņagiem.



Es jau arī tur biju, – atsaucās muļķis.



Ko nu mels, muļķi! – atteica brāļi.



Pēc dažām dienām karalis atkal izsludināja sacīkstes. Kas
pārlēks pāri divpadsmit vaiņagiem, tam karalis atdos meitu. Brāļi atkal
pošas jāt paskatīties, bet muļķi atstāj mājās. Liek sievām uzdot viņam
darbu – magoņu sēkliņas no zemēm izlasīt. Muļķis lasa, lasa sēkliņas no
zemēm, tad lūdz māršām:



   Izlaidiet mani, māršiņas, ārā atvēsināties.



Tiklīdz muļķis izgāja ārā, pasvilpa ar sudraba svilpīti un tūdaļ
atskrēja sudraba zirgs. Muļķis pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda un
pats palika viscaur sudrabains, pat spīdēja. Panāca brāļus pusceļā,
sadeva viņiem ar pātadziņu pa muguru un aizbrāzās tālāk. Ierikšoja pa
vārtiem un pārlēca pāri deviņiem vaiņagiem. Apgriezās un atkal steidzās
uz mājām. Pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda, – un atkal parasts
puisis, pašaustā vadmalā. Muļķis uzlīda uz krāsns un, it kā nekas nebūtu
noticis, lasa no zemēm magoņu sēkliņas. Naktī pārjāja arī brāļi,
stāstīja, ko redzējuši: cik ļaužu, cik zirgu. Bet viens jauneklis – viss
vienā sudrabā – pārlēcis pat deviņiem vaiņagiem pāri. Taču arī šis uz
viņiem par kaut ko sadusmojies un sadevis ar pātadziņu pa muguru.



Bet es jau, brālīši, arī tur biju, – no krāsns atsaucās muļķis.



Ko nu mels, muļķīt! – atteica brāļi.



Trešo reizi karalis atkal izsludina sacensības. Kas pārlēks pāri
divpadsmit vaiņagiem, tas dabūs karaļmeitu. Brāļi atkal pošas
skatīties. Muļķis lūdz:



Brālīši, ļaujiet man arī!



Taču brāļi lika viņam lasīt no zemēm magoņu sēkliņas, un paši aizjāja. Muļķis, mazliet palasījis, saka:



Māršiņas, izlaidiet mani laukā mazliet atvēsināties!



Māršas laida. Muļķis izgāja laukā, pasvilpa ar zelta svilpīti,
atskrēja zelta zirgs. Muļķis pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda, un
pats tapa viss no zelta. Uzlēca zirgā un aizrikšoja kā vēja spārniem.
Panāca brāļus pusceļā, uzšāva tiem ar pātadziņu, aizjāja karaļa pilī un,
kā lēca, tā pārlēca pāri visiem divpadsmit vaiņagiem. Jau gribēja
griezties apkārt un jāt mājās, bet karaļmeita meta viņam ar zelta
zvaigzni, un zvaigzne pielipa viņam pie pieres.



Muļķis pārjāja mājās, pa vienu ausi zirgam ielīda, pa otru
izlīda – un atkal prasts, tikai zelta zvaigzne vēl palikusi pierē.
Muļķis noraisīja kājautu un pārsēja pieri, lai zvaigzne nebūtu redzama,
uzkāpa uz krāsns un lasa magoņu sēkliņas. Atgriezās arī brāļi, stāstīja,
ka šodien zelta jauneklis pārlēcis pāri visiem divpadsmit vaiņagiem.



Bet es jau, brālīši, arī tur biju, – atsaucās muļķis.



Nemuldi, muļķi! Bet kāpēc tev galva ar kājautu apsieta?



Aizsnaudos uz krāsns un novēlos zemē, tā arī pārsitu pieri.



Nupat jau karalis rīko kāzas un aicina visus zemes ļaudis. Brāļi pošas, bet muļķis lūdz, lai arī viņu laistu.



Tev magones no zemēm jālasa, ne uz kāzām jābrauc!

Brāļi aizjāja, bet muļķis pasvilpa ar zelta svilpīti, atskrēja

zelta zirgs. Muļķis pa vienu ausi ielīda, pa otru izlīda un tapa viss no
zelta. Uzkāpa zirgā un aizjāja uz pili, bet tur atkal pa vienu ausi
izlīda – un atkal kļuva par parastu vīriņu. Staigā starp kungiem,
apsaitējis pieri. Visi dzer, ēd, bet līgavaiņa joprojām nav. Karaļmeita
jau sāk raudāt. Šitāds kauns: kāzas sarīkotas, bet līgavaiņa – nav.
Muļķis ielīda kaut kur kaktiņā, apsēdās pie galda un ēd, un dzer. Kad
bija padzēries, noslaucīja pieri, un nospruka kājauts. No zelta
zvaigznes piespīdēja visa karaļa pils. Kalpi aizskrēja pie karaļa un
viņa meitas, paziņoja, ka līgavainis atradies. Karalis lika viņu atvest.
Atveda, skatās – visparastākais cilvēciņš. Karaļmeita nemaz negrib tik
prastu precēt. Saka, varbūt nav īstais. Tad muļķis pasvilpa ar visām
trim svilpītēm, un atskrēja trīs skaistum ta skaisti zirgi: vara,
sudraba un zelta. Muļķis zelta zirgam pa vienu ausi ielīda, pa otru
izlīda un kļuva par glītu jaunekli. Muļķis apprecēja karaļmeitu,
ataicināja uz pili brāļus, un visi dzīvoja laimīgi. Katru dienu braukāja
tik ar trim zirgiem: vara, sudraba un zelta.
 


Kategorija: Pasakas | Skatījumu skaits: 1077 | Pievienoja: aviciite2 | Atslēgvārdi: pasakas, Trīs brāļi | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]