PĒTERSĪĻI  

     Pētersīļi satur daudz minerālvielu - kāliju, kalciju, nātriju, magniju, fosforu, dzelzi, kā arī mikroelementus, ogļhidrātus, C un B grupas vitamīnus, beta karotīnu. Visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, tāpēc pētersīlis ir ne vien brīnišķīgs garšaugs un ārstniecības augs, bet arī kosmētikas līdzeklis. Lai atsvaidzinātu sejas ādu, tu vari no rītiem un vakaros tīrīt seju ar pētersīļu novārījumu. Nepieciešamas trīs ēdamkarotes sasmalcinātu pētersīļu lapu - aplej tās ar glāzi ūdens un vāri uz lēnas uguns 15 minūtes. Sīki sasmalcinātas pētersīļu lapas kopā ar rūgušpienu vari izmantot ādas pabalināšanai (masku tur 20 minūtes). Saberztas pētersīļu lapas var pielikt pie odu vai bišu koduma.

                     MAURLOCIŅi  

      Atkarībā no šķirnes, rnaurlociņfem piemīt svaigi asa garša un spēcīgs sīpolu aromāts. Lociņi ļoti labi sader ar dažādiem zaļajiem un jauktajiem salātiem, kā arī ar gaļas un kartupeļu ēdieniem. Tos pievieno arī majonēzei, jogurta un krējuma mērcēm, biezpiena ēdieniem, kā arī zivīm un makaronu ēdieniem. Lociņus lieto arī garšaugu sviesta, garšaugu un dārzeņu krēmzupu, olu ēdienu (omletes un kulteņa gatavošanai). Svaigos lociņus, ietītus pārtikas plēvē, var uzglabāt 2-3 dienas ledusskapī.

                          SELERIJAS  

       Selerijas satur C, K un B grupas vitamīnus, beta karotīnu glikozīdus, kā arī bioloģiski aktīvas vielas, kas noder gremošanas sistēmas uzlabošanai un nervu tonusa uzturēšanai. Selerijas satur arī ēteriskās eļļas un minerālvielas - kalciju, kāliju, fosforu un nātriju. Selerijas ieteicams lietot uzturā, lai uzlabotu sejas ādas krāsu, mazinātu grumbas un padarītu ādu elastīgāku. Vielmaiņas procesu sakārtošanai tu vari iziet seleriju sulas kūri (pa vienai glāzei sulas dienā mēneša garumā). Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību un reimatisma ārstēšanai, tās arī dziedē strutojošas brūces (izmanto sakņu vai lapu uzlējumu).

                            SPINĀTI  

               Spināti ir bagāti ar vitamīniem, olbaltumvielām un minerālvielām - kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, tāpēc tie nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo kuņģa darbību. Spināti nav piemēroti ikdienas lietošanai un nav ieteicami akn^ un nieru slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem. Lietojot spinātus, zini - vislabāk tos ēst svaigus, jo sautētos spinātos veidojas nitrīti. Ļoti iecienīta spinātu piedeva ir vārītas olas. Svaigas spinātu lapas salātos labi garšo, papildinātas ar skābenēm, kresēm, lociņiem Spinātu sula ir viena no  izteiksmīgākajām dabīgajām krāsvielām, ar ko iekrāso citus produktus, piemēram, makaronus, marcipānu, biezeņzupas un omletes.

                          SKĀBENES  

           Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu, taču tajās ir daudz skābeņskābes, kas veicina kuņģa sulas un zarnu sekrēcijas izdalīšanos, tāpēc tās neiesaka ēst katru dienu un lielos daudzumos. Liec tās salātos vai apēd pa lapiņai tāpat (ļoti veselīgi!), šad un tad izvāri skābeņu zupu. Skābenes ieteicams ēst tikai fidz Jāņiem, jo pēcāk skābeņskābes koncentrācija skābenēs pieaug 4-5 reizes, veidojot ar kaldju nešķīstošus savienojumus, kas sāļu veidā var nogulsnēties nierēs. Pagatavo salātus, piemēram, no skābenēm, vārītām olām, dillēm, lociņiem un krējuma. Vai arī - no skābenēm, dillēm, redīsiem, vārītām olām un jogurta.