Bērns, tikko piedzimis, visvairāk alkst pēc māmiņas pieskārieniem, siltas krūts un piena, maigas ieaijāšanas un drošības. Pirmajā vietā bērnam dzīves pirmajos mēnešos ir pati mamma!

Taču bērnam pieaugot, tiek izdalītas trīs pamatvajadzības:

1. Jauni iespaidi

2. Aktivitātes

3. Saskarsme ar pieaugušajiem

Mazulim vairs nepietiek būt kopā tikai ar vienu pieaugušo, t.i. mammu. Rodas nepieciešamība arī parunāties, aktīvi komunicēt un, protams, spēlēties! Bērnam ir jāredz, jāizprot šī pasaule, kurā viņš ir piedzimis un vēlas iekļauties.

Daudzi vecāki uzskata, ka mazs bērns neko nesaprot vai neuztver. Tā nav taisnība. Bērns dzird balsi, atšķir dažādas intonācijas, jūt emocijas, attieksmi - caur to viņš iepazīst pasauli, veido savu valodu, runu, uzkrāj vārdu krājumu, kas veido viņa domāšanu. Tāpēc pieaugušo attieksmei un aktivitātēm, kas vērstas uz bērnu, ir ļoti liela nozīme. Bērns pats par sevi neattīstīsies, ja viņa pasaule beigsies ar gultiņas vai manēžiņas malu.

Aptuveni 4 - 5 mēnešos bērns sāk atšķirt, kurš pieaugušais ir "savējais", bet kurš - "svešais".

Pirmajā dzīves gadā bērnam pats svarīgākais cilvēks ir māte. Ļoti būtiska loma ir tieši emocionālajai saiknei mātei ar bērnu. Bērns jutīs, kāda ir māmiņas pašsajūta un izjutīs arī viņas emocijas kā savējās.

Bēbīšu skoliņas? Vai lietderīgi?

Šo skoliņu pluss ir tas, ka jaunās māmiņas ar saviem mazuļiem iziet ārpus mājas, satiekas ar citām domubiedrenēm un gūst jaunus kontaktus. Jaunā māmiņa jūtas psiholoģiski labāk, ja nav izolēta no apkārtējiem. Tāpēc bēbīšu skoliņas vai māmiņu klubi kalpo kā jauna socializēšanās vide, kas spēj sniegt nepieciešamo informāciju par bērna aprūpi un atbalstu. Tāpēc var teikt, ka bēbīšu skoliņas vairāk palīdz pašām mammām, bet, ja tas palīdz mātei, no tā labumu gūst arī bērns.

Mazulim bēbīšu skoliņa būs noderīga tajā brīdī, kad viņš vairs nebaidās no apkārtējiem, un viņa reakcija un svešo/jauno ir pozitīva. Ne visi bērni alkst satikt svešus cilvēkus. Dažkārt viņi daudz labāk jūtas mājas apstākļos, kopā ar mammu, tēti vai vecvecākiem.

Skoliņas un attīstības centri ir laba alternatīva arī tiem bērniem, kam nav brāļu/māsu un kas neiet bērnu dārzā. Bērni attīstošajās nodarbībās galvenokārt apgūst saskarsmi un satiek vienaudžus, līdz ar to iepazīst pasauli, kurā ir arī citi bērni.

Bēbīšu skola mājas apstākļos jeb nodarbības mājās

Pirmajos dzīves mēnešos vislabākais, ko māmiņa var darīt ar bērni, ir sniegt fiziskus, mīļus un maigus pieskārienus. Bērns iepazīst pasauli caur savām maņām un maiga masāža, glāstīšana, plunčāšanās vanniņā ļauj viņam iepazīt savu ķermeni. Tāpēc šajā vecumā ir arī noderīgas vizītes pie fizioterapeita, kas iemācīs vingrojumus un hendlinga pamatprincipus, ko vecāki var iemācīties un atkārtot mājās.

Glāsti atstāj iespaidu arī uz bērna intelektuālo attīstību. Katrs pieskāriens, rociņu, kājiņu vingrināšana, ģērbšana, mazgāšanās ļauj apzināties ķermeni. Kad mazais sapratis, ko viņš var veikt ar savu ķermeni, tiek ielikti pamati apziņai par savu varēšanu arī citās dzīves jomās!

Tiek uzskatīts, ka krūts ēdināšana attīsta bērna intelektuālo koeficientu jeb IQ. Šī uzskata pamatu veido fakts, ka ēdot krūti, bērnam ir visciešākais kontakts ar māti. Bērns izjūt emocionālu drošību, bet drošs cilvēks ir atvērtāks pasaulei un arī veiksmīgāks!

Nenovērtējama ir muzikālā iedarbība uz bērna psihi. Ja māmiņa dzied šūpuļdziesmu, bērns izjūt pasauli kā kaut ko harmonisku un skaistu. Jaunajām māmiņām nav jāuztraucas par balsi vai savu muzikālo dzirdi - bērns to nevērtē! Viņš mātes balsi ir pieņēmis kā skaistāko un mīļāko uz šīs pasaules, jo jau deviņus mēnešus to klausījies mātes vēderā.

Liela nozīme ir pasakām un sarunām ar bērnu, kad māte vai tēvs apraksta bērnam, ko apkārt ieraudzījuši - kas šobrīd notiek? kur mēs tagad ejam? ko mēs tagad redzam aiz loga? ko redzēji sapnītī? Šādās it kā vienkāršās sarunās bērns uzkrāj vārdus un iemācās, kā izteikt savas domas.

Arī ar bēbīšu vecuma bērniem vajag sarunāties! Lalināšana, bubināšana, klakšķināšana veido bērna balss aparātu, ar kuru viņš vēlāk runās.

Kad bērns sāk tvert rotaļlietas, jāpiedāvā dažādas formas un faktūras priekšmetus taustes attīstībai.

Starp citu, bērna attīstībai nepieciešamas ir pastaigas svaigā gaisā, katru dienu, un intelektuālajai attīstībai grāmatiņu lasīšana priekšā.

Kā norit bērna intelektuālā attīstība pa posmiem no 0 līdz 3 gadu vecumam?

Sākumā bērns tikai adaptējas šai pasaulei, iepazīst savu ķermeni, sāk pamanīt, kas notiek apkārt. Maņas attīstās pakāpeniski un ar laiku tās mainās.

Pirmajā, otrajā dzīves mēnesī bērns sāk smaidīt, dzird, kad ar viņu runā.

4-5 mēnešu vecumā sāk atšķirt savējos no svešiem. Bērns atšķir arī runas intonācijas, pats sāk "runāt" jeb lalināt.

6 mēnešu vecumā bērns spēj pārlikt mantiņas no vienas rociņas otrā. Mazliet rāpo, prot ēst ar karoti.

7 mēnešu vecumā viņš jau enerģiski rāpo un atkārto dzirdētās zilbes.

8 mēnešu vecumā izrāda interesi par saskarsmi. Ja ierauga otru bērnu - skaļi smejas. Viņš jau prot veikt vienlaicīgi divas darbības, saprot un izpilda elementāras lietas. Šajā vecumā viņš, iespējams, jau pratīs dzert no krūzītes vai apēst maizīti.

9 mēneši ir aktīvas atdarināšanas laiks. Tieši šajā laikā bērnam rodas vajadzība pēc saskarsmes ar citiem. Viņš jau atsaucās uz savu vārdu. Veidojas pirmās podiņmācības iemaņas.

10 mēnešos ar pieaugušā palīdzību sāk pārvietoties. Pēc lūguma var veikt kādas darbības.

11 mēnešos sāk spēlēties ar citiem bērniem, veidojas attieksmes pret rotaļu biedriem

1 gada vecumā sāk atpazīt dažādas formas priekšmetus, pazīst fotogrāfijas, sāk saprast aizliegumus, spēj atdarināt runu (5-10 vārdus).

Tikai viena gada vecumā bērns sāk sevi apzināt kā neatkarīgu no citiem cilvēkiem!

No 0 - 1 gada vecumam pats svarīgākais bērnam ir saskarsme ar vecākiem, īpaši māmiņu, mīlestība, aprūpe, emocionāla saskarsme ar pieaugušo. Veidojas paļāvība un drošība./

2 - 3 gadu vecumā sākas priekšmetiskā darbošanās un izvadfunkciju kontrole, podiņmācība. Veidojas patstāvība, drošība, aktīva darbība un neatkarība. Aug "ES"! Veidojas runa.

Vecākiem jāatceras, ka bērnu divu un trīs gadu vecumā piemeklē tā saucamās krīzes, kas izpaužas kā neklausīšana, neciešama, pat agresīva uzvedība. Tā tomēr ir normāla parādība, jo krīzes ir dabiski posmi, kas nepieciešami bērna attīstībai.

Kas veicina bērna attīstību?

Veicina viss, ko māmiņa dara! Liela nozīme ir vecāku informētībai par bērna attīstības posmiem. Bērnu attīstīs arī saskarsme ar citiem, pakāpeniski saskarsmes personu loku paplašinot. Arī jauniem iespaidiem un situācijām ir attīstoša nozīme, tikai jāvēro, vai bērns jaunās situācijas uztver pozitīvi un nav pārlieku jūtīgs attiecībā pret tām! Bērnam ļoti būtiska ir arī drošība un stabilitāte ģimenē.

Jebkuras nodarbības, ko vecāki veic ar bērnu mājās, stimulē viņa attīstību - lasīšana priekšā, dziedāšana, runāšana, un konsekvents dienas režīms. Tāpat pastaigas un veselīgs uzturs ir ļoti svarīgs, lai bērns pilnvērtīgi attīstītos.

Kas bremzē bērna attīstību?

Pirmajos divos - trīs bērna dzīves gados vēlams, lai māte vai tēvs pavada pietiekoši daudz laika kopā ar bērnu. Diemžēl vecāku ilgstoša prombūtne darbos bērnu negatīvi ietekmē.

Attīstību bremzējošs faktors ir arī pārlieku liela bērna aprūpe, kad māte visu izdara bērna vietā vai slāpē bērna iniciatīvu darboties.

Mātes psihoemocionālais stāvoklis vistiešākā veidā ietekmē bērna pašsajūtu - ja māmiņa ir bēdīga, nervoza, satraukta vai cieš no pēcdzemdību depresijas, bērns to visu sajūt un uztver kā savējās sajūtas! Protams, arī nesaskaņas ģimenē iespaido bērna attīstību un var pat bremzēt to.

Arī pārāk agrīnas bērnu dārza gaitas, diemžēl, atstāj drīzāk negatīvu iespaidu. Savukārt, ja vecāki nekur bērnu neved, arī tas var kalpot kā attīstību bremzējošs fakts.

Stingri sodi, autoritatīva vecāku uzvedība un nenodarbošanās ar bērnu, grāmatiņu nelasīšana priekšā vai pasaku nestāstīšana, izolācija no apkārtējās vides, nerunāšana ar bērnu, vai tikai fizioloģiska pieeja (paēdis, apģērbts) - faktori, kas neveicina bērna intelektuālo attīstību.

Kādas nodarbes var veicināt runas un citu spēju attīstību?

Runu un valodu, tātad arī domāšanu, var veicināt ar vienkāršām darbībām, ko ikviens vecāks var veikt mājas apstākļos darbojoties ar savu mazuli:

- lalināšana, bubināšana, smaidīšana trenē sejas un mutes muskulatūru;

- pasaku, grāmatu lasīšana palīdz veidot vārdu krājumu un jēdzienu izpratni;

- logopēds var ieteikt veikt arī sejas muskulatūras masāžu vai spļaušanu, svilpošanu, klakšķināšanu, kas bērnam attīstīs runu;

- viss, ko bērns dara ar saviem pirkstiem, ietekmē smadzeņu darbību un attīsta maņas, jo runas centri atrodas smadzenēs!

- māmiņām īpaši jāstimulē bērna labā rociņa. To var darīt tā - atvērtai plaukstiņai no katra pirkstgala līdz plaukstam vidum novelk ar vates pikucīti. Arī zīmēšana, gleznošana, darbošanās ar pirkstiņkrāsām, pogām, krellēm, zīlēm, kastaņiem pūpoliem stimulēs pirkstiņu, tātad, arī smadzeņu darbību;

- veselīgas un attīstošas būs pastaigas ar basām kājām pa smiltīm, čiekuriem, rotaļas ar bumbu vai spēlēšanās ar dažādas formas un lieluma priekšmetiem.

Šīs ir elementāras un viegli izpildāmas darbības mājās, kas tikpat labi, kā bēbīšu skoliņas, var dot bērna attīstībai nepieciešamos impulsus!