Ģimenes pieaugums vienmēr nes līdzi pārmaiņas tāpat kā ģimenes sarukšana, šķiršanās vai traģēdija. Ja mums liekas, ka tad, kad piedzima pirmais vai otrais bērns, nekas būtisks nemainījās, tas nozīmē tikai to, ka mēs paši esam aizņemti ar savām problēmām un nesekojam līdzi tam, kas notiek ap mums.
Autors: Anita Plūme, psihoterapeite, žurnāls “Šūpulītis” (28.10.2003)

Pirmā bērna piedzimšana ir vecāku jeb pāra izturības pārbaudījums. Otra vai nākamo bērnu ienākšana pārim vairs nebūs tik būtisks pārbaudījums, bet stiprāk tas ietekmēs mazāk pieredzējušos, proti, bērnus.
Ir teorijas, kas apgalvo, ka brāļi un māsas palīdz bērnam attīstīties un uzlabo raksturu, māca nebūt egoistam. Tomēr pēdējos 100 gadus domas ir mainījušās - brāļu un māsu piedzimšana var būt bērna attīstību traumējošs vai netraumējošs notikums.
Liela daļa vecāku zina, ka brāļi ar māsām bērnībā nesatiek. Šai gadījumā jārunā par to, kā jaunākā ienākšana ģimenē iespaidojusi vecāko bērnu, kā attīstību traumējošs faktors.

Mēs visi piedzimstam kaili. Ne velti speciālisti iesaka pirmo pusstundu pēc dzimšanas vēl neapģērbtu mazuli uzlikt mammai uz krūtīm, lai bērniņš sāktu zīst krūti un mazuļa āda saskartos ar mammas ādu. Arī vēlāk iespēju robežās bērniņam jāļauj dzīvoties kailam, lai neierobežotu viņa kustības un ļautu iepazīt savu ķermeni.

Ķermenim jādod brīvība
Autiņbiksītes, protams, ir viens no ērtākajiem cilvēces izgudrojumiem, taču bērnam pēc iespējas biežāk jāļauj spēlēties plikiņam, lai āda varētu elpot un viņam ir sasniedzamas pilnīgi visas ķermeņa daļas. „Mazulim jāmācās saprast, ka viņam ir sajūtas — no kāju pirkstiem līdz degunam,” saka seksologs Arturs Šulcs. „Ja atceramies padomju laiku, tad tas ir tikai likumsakarīgi, ka no galvas līdz papēžiem autiņos ietītie bērni izauga par kolhozniekiem un zaldātiem,” turpina speciālists, norādot, ka sava ķermeņa iepazīšanai pirmajos dzīves gados ir saistība arī ar cilvēka seksualitātes apzināšanos vēlākā laikā. „Ķermeņa brīvības izjūta jau kopš mazotnes ļauj bērnam pieņemt savu ķermeni. Tas attiecas arī uz dzimumorgāniem, nevajag aizliegt tos aizskart, bērnam jāiepazīst arī savs pincītis vai vāverīte.”

Nekad vēlāk dzīvē cilvēkam nav jāpiedzīvo tik daudz pārmaiņu kā pēc
dzimšanas: bērniņš ierauga gaismu, sajūt gaisu, aukstumu, skaņas un
plašumu ierastās mājīgās šaurības vietā. Bērniņam pēc dzimšanas mainās
pilnīgi viss!