Pirmie
18 dzīves mēneši ir bērnam īpaši svarīgi. Šai laikā tas attīstās ļoti
strauji, katru mēnesi pagūst jaunas iemaņas. Nekad vairs savā dzīvē tas
nemācīsies tādā tempā. Šai periodā bērnam ir visi priekšnosacījumi, lai
strauji attīstītos; tajā snauž milzīgs potenciāls.
Mazulis
dievina atrašanos kustībā, un ja tas neguļ vai neēd, tad praktiski visu
laiku atrodas kustībā. Tam piemīt iedzimta nepieciešamība vingrinoties
attīstīt atsevišķas iemaņas, sākot ar roku izmantošanu, galvas un visa
ķermeņa kustībām, sēdēšanu, un pirmajiem soļiem, līdz pat skaņu
veidošanai, košļāšanas un rīšanas mākai, kā arī mākai ar skaļiem
smiekliem izrādīt savu prieku. Šo iemaņu apgūšana lielā mērā ir
atkarīga arī no vecākiem. Jūs varat palīdzēt bērnam mācīties un
attīstīties ar savu aktīvu klātbūtni, kā arī bremzēt šos procesus,
pasīvi paliekot malā.
Skaties, mammu, atkal iemācījos ko jaunu! Katru dienu iepazīstu tik daudz jaunu lietu! Ko man izdosies izdarīt rīt?
Bērna
attīstībai ļoti svarīga ir viņa fiziskā izaugsme. Fiziskās attīstības
modelis ir līdzīgs visiem bērniem, bet jaunu iemaņu apgūšanas temps -
katram bērnam individuāls. Vieni bērni ātrāk apgūst noteiktas iemaņas,
citi - lēnāk. Ļaujiet savam bērnam attīstīties viņa tempā. Stimulējiet,
bet nekad nepiespiediet apgūt iemaņas, kurām bērns vēl nav gatavs.
Var
minēt dažus bērna attīstības robežpunktus. Tie ir: māka apvelties no
vēdera uz muguras un otrādi, sēdēšana, rāpošana, līdzsvara noturēšana
stāvus un staigāšana.
Spēja kontrolēt muskuļu darbību
sākas no ķermeņa augšdaļas un pakāpeniski virzās uz leju. Pirmajā
dzīves pusgadā bērns izteikti labāk kontrolē ķermeņa augšējās daļas
muskuļus. Viņš apgūst tādas iemaņas kā rociņu kustības, satveršanu vai
galvas pagriešanu cilvēka vai priekšmeta virzienā. Otrajā pusgadā bērns
sāk kontrolēt gurnus, ceļus, pēdas. Tas būs nepieciešams, lai apgūtu
sēdēšanas, rāpošanas, vēlāk stāvēšanas un pirmo soļu speršanas iemaņas.
Vairs negribu gulēt, gribu vairāk redzēt un varēt spēlēties ar abām rokām!
Nepieciešamība
sēdēt ir iekodēta bērna attīstības procesā. Ap sesto dzīves mēnesi
bērnu var nosēdināt, un tas saglabās šo pozīciju sekundi vai divas.
Tomēr tas nespēj ilgāk pats noturēt līdzsvaru. Ja tuvumā nebūs tavas
rokas, lai drošinātu, bērns apgāzīsies. Septītajā vai astotajā mēnesī
daži zīdaiņi risina līdzsvara problēmu, noliecoties uz priekšu un
plakaniski atbalstoties ar rociņām pret grīdu. Ja bērns pats to nemāk
izdarīt, vari mēģināt palīdzēt. Tomēr bērna acīs šī ķermeņa pozīcija ir
neinteresanta, jo tajā mazulis nevar rotaļāties un brīvi skatīties
apkārt.
Kā palīdzēt? Spilveni, sarullētas segas, kas
saliktas ap bērnu viņa gurnu augstumā, ļaus noturēt līdzsvaru apmēram
minūti tad mīksti un droši nokrist. Ideāli apstākļi sēdēšanas līdzsvara
treniņam ir ērts apģērbs un piemērotas autiņbiksītes, kuru aizdares
nespiež bērna kājiņas sēdēšanas mēģinājumu laikā.
Cik skaista rotaļlieta! Taču es nevaru to aizsniegt, kā man to satvert?
Daudzi
bērni iemācās rāpot, vienlaicīgi iemācoties patstāvīgi sēdēt. Bieži
vien pirmais rāpošanas virziens ir atpakaļgaitā. Mazulis, par spīti
gribētajam, labāk māk atstumties ar rociņām nekā ar kājiņām un tādējādi
nevis tuvojas vēlamajam objektam, bet attālinās no tā. Taču kad bērns
apgūs šo kustību, tas ātri vien atklās īsto virzienu.
Zīdainis,
kurš samērā ātri iemācījies sēdēt, dažkārt rāpošanas vietā pārvietojas,
slidinoties uz paša sēžamvietas. Sēžot uz dibena, bērns atgrūžas ar
vienu rociņu un tādējādi veikli pārvietojas vajadzīgajā virzienā. No
bērna viedokļa tā ir ērta metode, jo nav jātērē spēks, lai no sēdus
stāvokļa nostātos rāpus, pie tam tā nodrošina labāku skata punktu uz
apkārtni. Bērni, kuri šādi pārvietojas, bieži vien tā arī neiemācās
rāpot un uzreiz pāriet uz pievilkšanos līdz stāvus pozīcijai.
Kā bērnam palīdzēt?
- Radi
bērnam drošu vidi. Drošību apdraud kāpnes, stikla, smagi, sīki vai asi
priekšmeti, ko tas var sastapt savā ceļā, skabargas grīdā, kuras var
kļūt par negadījuma cēloni. Rāpošanai bērnam ir nepieciešama droša vide
un brīvība tās atklāšanai.
- Parūpējies, lai mazulis justos ērti:
vērts atgādināt, ka bērnam jābūt atbilstoši apģērbtam. Vislabāk mazais
rāpo ērtā, mīkstā apģērbā un sausās, labi pieguļošās autiņbiksītēs.
Nepieļausim, lai tās bremzē bērna attīstības tempu.
- Rūpējies,
lai bērna vide būtu krāsaina un tajā atrastos daudz mazulim interesantu
priekšmetu. Tas sagādās bērnam rāpošanas un pasaules atklāšanas prieku.
Mammu, gribu stāvēt tā kā tu! Tas gan ir grūti!
Ap
desmito dzīves mēnesi bērns beidzot sāk apgūt to, pie kā tik ilgi
strādāts - kontroli pār ķermeņa lejasdaļas muskuļiem. Beidzot viņš
apgūst prasmi noturēt līdzsvarā sava ķermeņa svaru, stāvot taisni uz
plakanām pēdām un sasprindzinot ceļgalus, taču vēl aizvien sveras uz
priekšu gurnu augstumā. Mazulis spēj stāvēt, bet vēl pilnveido
līdzsvara noturēšanas iemaņas. Ja dosi viņam iespēju, bērns saviem
vingrinājumiem izvēlēsies tevi - rāpojot tiks līdz tevīm, tad,
balstoties pret tevi, celsies, pēc tam, turoties pie tevis, centīsies
noturēt līdzsvaru tik ilgi, līdz reiz tas izdosies.
Kā bērnam palīdzēt?
- Ja
apkārt ir atbilstoša vide un droša aprūpe, bērns pats mēģinās sasniegt
stāvus pozīciju, kad būs tam gatavs. Tam esi nepieciešama tikai tu vai
stabilas gultas redelītes, lai pieturētos, ceļoties kājās.
- Bērnam,
kurš mācās staigāt, nevelc kājās apavus - tie var kļūt par traucēkli
līdzsvara noturēšanas mācībā. Vislabāk, ja mazulis to mēģinās basām
kājām vai neslīdošās zeķītēs.
- Nodrošini bērnam ērtu tērpu -
brīvu apģērbu un labi pieguļošas autiņbiksītes, kuras neierobežo mazuļa
kustības (piemēram, jaunās Pampers autiņbiksītes).
Gribu iet savām kājiņām, tādēļ pastāvīgi trenējos. Vai redzi, māmiņ?
Iemācīties
iet pašam ir viens no cilvēka fiziskās attīstības galvenajiem
sasniegumiem. Pirmos, vēl nedrošos mazuļa soļus vienmēr ar lielu
entuziasmu uztver gan bērna tuvinieki, gan viņš pats. Intensīvie
treniņu mēneši ir noveduši pie brīža, kad mazo kājiņu un gurnu apvidus
94 muskuļi ļauj tam spert pirmos patstāvīgos soļus. Nesteidziniet
bērnu, ja viņa sasniegumi nav pārāk ātri. Kad bērns jau nostājies
patstāvīgi uz divām kājām, esiet droši, ka drīz viņš sāks iet.
Nodrošiniet atbilstošus un drošus apstākļus iešanas mācībai, bet
vienlaikus dodiet viņam tik daudz laika, cik nepieciešams. Esmu tik miegains... Ka tik mani nekas nepamodinātu!
Guļoša
bērna, viņa mierīgās sejiņas izskats ir viens no brīnišķīgākajiem
skatiem, ko varam iedomāties. Pēc aktīvas, rotaļu un izklaides pilnas
dienas miegs bērnam ir ļoti svarīgs. Parūpēsimies, lai nodrošinātu
mieru, drošību un komfortu guļošam bērnam! Ir vērts iegaumēt - kaut arī
mums liekas, ka gulēšanas laikā bērns atpūšas, viņa organisma strādā,
ražojot hormonus, kuri veicina šūnu augšanu.
Miegs arī ir ļoti
svarīgs bērna attīstībai. Tieši guļot mazulis sakārto savā galviņā
visu, ko iemācījies pa dienu. Tādēļ rūpējieties, lai nekas netraucē
jūsu mazuļa miegu. Ļoti svarīgi ir parūpēties par mierīgu gaisotni,
ērtu pidžamiņu un sausām, elpojošām autiņbiksītēm (piemēram, Pampers
autiņbiksītēm).
Pacentieties novērot brīnumainās izmaiņas, kādas
notiek ar bērnu! Nepieļaujiet, lai barošana un pārtīšana novērstu visu
jūsu uzmanību. Aktīva piedalīšanās bērna attīstības procesā ir
neaizmirstams, brīnišķīgs pārdzīvojums. Med.zin.Dr. Pjotrs Kržeskis |
