Jaunajai māmiņai vienmēr jādzird šādi vārdi: „Skaties, nesaaukstē krūti!” Termins
„saaukstēt krūti” nozīmē, ka māmiņa ir dabūjusi aukstuma spazmu, kas,
savukārt, ir izraisījis laktostāzi (piena kanāliņu nosprostojumu). Bet laktostāze var rasties ne tikai no aukstuma spazmas, bet visbiežāk arī no: | neērta un šaura apģērba, krūštura ar metāla stīpiņām; krūts saspiešanas, kad guļ vai baro; barošanas ritma un laika neievērošanas vai tās izlaišanas gadījumos; liela stresa vai fiziskas pārpūles; barošanas vienā pozā visu laiku, jo atsevišķas krūšu formas ir vieglāk pakļautas šīm laktostāzēm; iekaisuma procesiem visā organismā, tā var rasties arī no nekā. No piena kanāliņu nosprostojuma cieš 95% māmiņu, neatkarīgi no tā, vai viņas ir „saaukstējušas” krūtis vai nē. Pirms
uzsākt cīņu ar laktostāzi, jānosaka, vai tā tiešām ir! Ir jānoskaidro:
vai ir sacietējums, apsārtums, vai sāpīgā vieta atrodas tuvāk pie krūts
arējās vai iekšējās daļas, vai sāp tā, it kā būtu zilums! Ja
apsārtuma nav, tad tā ir klasiskā laktostāze un to mazulis varēs viegli
izzīst. Galvenais tādos brīžos ir dot viņam zīst krūti pēc iespējas
biežāk. Un ļoti svarīgi šādos gadījumos ir : noņemt krūšturi, kurš ir ar metāla stīpiņām, ja tāds ir; barošanas
starplaikos uzlikt uz sāpīgo vietu aukstu kompresi (kāpostu lapas;
aukstu biezpienu, kuru, pirms uzlikšanas uz krūts, jāieliek marlītē vai
arī dvieli, samērcētu aukstā ūdenī) un pagaidīt, kamēr tā uzsilst – tas
aizņems apmēram 20-30 minūtes; 5-10-15 minūtes pirms
zīdīšanas, kā sanāk, krūts sāpīgo daļu jāsasilda. To var darīt
izmantojot sildītāju, kā arī dvieli, kuru samērcē siltā ūdenī. Ja jums
nav temperatūras (bieži vien pie nosprostojuma var būt paaugstināta
temperatūra līdz pat 38 grādiem), tad, pirms zīdīšanas, var ieiet siltā
dušā. Dušā māmiņa var nedaudz „atslaukt” pienu, bet tikai tik daudz,
kad sāpes pierimst, bet nekādā gadījumā nedrīkst šo sāpīgo vietu stipri
spiest – jūsu uzdevums ir nevis „atslaukt” pēc iespējas vairāk piena,
bet izspiest šo nosprostojumu, ko var veidot pat viens piliens, kas
nosprostojis piena kanālu; zīdīšanas laikā nedaudz (bez
spiešanas) pamasējiet ar pirkstiem šo sāpīgo vietu - no perifērijas
virzienā uz krūtsgalu (tas uzlabo piena noplūdi tieši uz sāpīgo daļu).
Pie tam ir labs meditācijas paņēmiens – aizveriet acis un
iedomājieties, kā piens aiztek pa šo sāpīgo vietu tieši bērna mutē; dodiet
bērnam zīst bojāto krūti pēc iespējas biežāk. Taču neaizmirstiet par
veselo krūti – to dodiet zīst tik daudz, lai mazulis to iztukšotu, un
lai tajā arī neveidotos nosprostojums. Vislabākā poza nosprostojuma
izsūkšanai ir tā, kura mazuļa zods „skatīsies” tieši uz sāpīgo vietu.
Visbiežāk tās ir pozas „no paduses” un „69”; labi palīdz arī
tāds vingrinājums: nostājieties durvju ailes priekšā, dūrītes pie
pleciem, elkoņi skatās uz abām pusēm un atduras pret durvju stenderēm.
Pastiepieties dažas sekundes uz priekšu, stiepjot muskuļus, kas iet no
krūts uz elkoņiem. Atkārtojiet vairākas reizes. Tad pārvietojiet
elkoņus augstāk pa stenderēm - dažas reizes uzspiežot, pašūpojieties,
mazliet pastiepjoties uz priekšu. Pēc tam atkārtojiet to pašu elkoņu
apakšējā stāvoklī. Nosprostojumi pāriet pēc dažiem šādiem
vingrinājumiem; ja ir apsārtums, tad aukstuma kompresei ir jāizmanto nevis biezpiens vai samērcētais dvielis, bet ledus gabaliņi; kad
sacietējums vairs nav (vairs nav sataustāms), kādu laiku vēl var būt
paliekošas sāpes (no masāžām, nepārtrauktas taustīšanas), taču šādas
sāpes pāriet pēc kāda laika un tās vairs nav jāārstē; Paaugstināto
temperatūru nedrīkst pazemināt, jo tā lokalizējas zem bojātās krūts.
Nosprostojums nevar turpināties ilgāk kā 3 dienas. Ja šajā laikā sāpes
nenorimst, ir nekavējoties jāgriežas pēc palīdzības dzemdību namā, kur
pieredzējis konsultants un/vai ar ultraskaņu tiks veikta nosprostojuma
„atslaukšana”. Ko nedrīkst darīt gadījumā: - likt
kompreses, kas satur spirtu un alkoholu - alkohols samazina oksitocīna
izstrādi šūnās, samazinot piena noplūdi, bet jūsu uzdevums ir pretējs -
uzlabot to un dabūt ārā nosprostojumu;
- sildīt krūti barošanas
starplaikos, likt sildošās kompreses - tas veicinās piena pieplūdi
barošanas starplaikos un pasliktinās stāvokli;
- pārtraukt zīdīšanu ar sāpīgo krūti.
Mana cīņa ar laktostāzēm(Nastjas māte (Leda)) Pirmais
nosprostojums man ir gadījies meitas trešajā dzīves nedēļā. Viņa bija
saslimusi. Sākās fizioloģiskās iesnas. Savukārt ļoti sausais gaiss mūsu
dzīvoklī izraisīja deguna dobuma iekaisumu. Bet ko nozīmē deguna
iekaisums jaundzimušajam bērnam? Praktiski katastrofa! Jo elpot ar muti
viņa vēl nemācēja. Zīst viņa praktiski vairs nezīda, jo deguns
bija ciet. Krūts bija pārpilna ar pienu, bet mazulīte pāris reizes
šmaukstināja ar mutīti , parādot, ka ir izsalkusi un vēlas pienu, un
tāpēc visu laiku gultiņā grozījās un raudāja. Elpot taču ir grūti!
Tikai tad, kad ļāvām aizmigt uz rokām, viņa spēja nomierināties. Bet
krūts, no bērna tuvuma, izdeva jaunas un jaunas nepieprasītas porcijas.
Atslaukt pienu nebija iespējams, jo tad vajadzētu mazo nolikt malā, bet
tas nebija iespējams, jo uzreiz modās un sāka raudāt. Rezultāts bija
šāds - visu dienu „neizzīstā” māmiņa vakarā gulēja zem divām piena
kanniņām ar 40 grādu temperatūru. Kad no darba bija pārnācis vīrs un
paņēmis meitu, es varēju atslaukt pienu. Slaucu ilgi, ar pārtraukumiem,
ļaujot arī mazajai pāris reizes pienu zīst pašai. Kamēr es rūpējos par
krūti, tētis pabaroja mazo ar atslaukto pienu no pipetītes. Starplaikos
cīnījāmies ar iesnām. Krūts izturēja, iesnas pārgāja, un jau nākošajā
dienā mēs jau lieliski varējām zīst. 3 mēnešu vecumā biju
vainīga pie laktostāzes pati. Vienā nelaimē sākās laktācijas krīze un
vajadzēja atstāt meitu uz dažām stundām dienā. Laktācijas
krīzes laikā mātei visu laiku jāatrodas ar bērnu gultā un jābaro,
jābaro, jābaro. Tajā pašā laikā prombūtne nozīmē atslaukšanu iepriekš
un krūšu bezdarbību vairāku stundu garumā. Litriem dzerot tējas,
laktācijas paaugstināšanai, naktīs nodarbojos ar atslaukšanu savai
aiziešanai. Biju projām 3-4 stundas. Jau pēc nedēļas, kad bija jau
jābūt noregulētai laktācijai, manas krūtis izskatījās pēc lielām „piena
kanniņām” un bija jau grūti izvairīties no laktostāzes. Nosprostojumi
radās viens pēc otra dažādās krūts daļās, pie tam arī ar temperatūru,
apsārtumu un sāpēm krūtīs. Labi, ka vairs nebija jāaiziet un es uzsāku
cīņu ar šo nelaimi. Nastja visu laiku gulēja pie krūts – zīdīšana
notika dažādās pozās, centos viņas zodu virzīt uz sāpīgajām daļām. 4
dienu laikā mēs tikām galā ar šīm „piena kannām” un laimīgi dzīvojām
tālāk. 4 mēnešu vecumā laktostāze radās neērtas gulēšanas dēļ. Ārstējāmies ar to pašu – mazulīte ļoti bieži zīda pienu dienas laikā. 5
mēnešu vecumā laktostāze sākās no manas meitas nevaldāmās enerģijas.
„Mūsu lācēns” vairāk un vairāk palika aktīvs, atklājot savu un mammas
ķermeni. Krūts cieta no visa: sākot ar nevainīgu plaukstu pliķēšanu pa
krūtīm, kā arī no vieglas plucināšanās līdz pat jūtamai un kāju
vicināšanai. Tā rezultātā krūts sadumpojās ar vieglu laktostāzi,
pateicoties kurai, mamma saprata, ka jaunajai paaudzei ir jākopj
cienīga attieksme pret krūti, lai nebūtu tik mokoši arī turpmāk. Pēc
tam bija iestājies klusums līdz 10.5 mēnešiem, kad laktostāzes gāja
viena pēc otras. Likās, ka esmu jau pieredzējusi cīnītāja ar šo ķibeli,
bet nē. 3-4-5 mēnešu vecumā manas cīņas pamatā bija bieža zīdīšana.
Laba taktika, kas dod 100% rezultātu, ja bērnu māte vēl ieinteresē
daudz vairāk par apkārtējo pasauli un katrs piedāvājums pazīst tiek
uztverts kā dāvana. 10.5 mēnešos mana Nastja neizpratnē skatījās, kad
es mēģināju tai iebāzt krūti mutē, lai pabarotu, visapkārt taču ir
daudz kas interesantāks! Un tā vietā, lai varētu lieku reizi nedaudz
pazīst, nācās visu mest ārā. Pirmo reizi laktostāzes ārstēšanai man
nācās izmantot papildus līdzekļus: uzklāt ziedi ‘Traumils C’ uz sāpīgās
daļas; auksto kompresi no biezpiena (paņemt auksto biezpienu (ņemt to
no ledusskapja, nevis no saldētavas), sagatavot marlīti, uzlikt to uz
sāpīgās daļas, - vispirms biezpienu un tad atkal marlīti; turēt 15-20
minūtes, kamēr biezpiens uzsilst un izkalst; piena skābums ļoti labi
ārstē nosprostojumus); kā arī gāju dušā tieši pirms zīdīšanas un
taisīju Eljas īpašo vingrinājumu starplaikos. (Tulkotāja piezīme:
vingrinājuma aprakstu skatīties augstāk!) Tomēr, pēc manām domām, visas
šīs manipulācijas ir vajadzīgas tikai laika kavēšanai līdz brīdim, kad
bērns pats gribēs zīst. Pirmo reizi man pietika novilcināt laiku līdz
diendusai, kuras laikā Nastja man ātri izzīda visu nosprostojumu. Pēc 2
nedēļām, kad radās recidīvs, ārstēšanai jau vajadzēja pusi no nakts. |
|
