Daudzi vecāki labprāt atļauj bērniem skatīties gan TV, gan padarboties ar datoru – gan tādēļ, lai iegūtu tik ļoti kāroto mieru, gan tādēļ, ka uzskata, ka šīs nodarbes attīstot bērna smadzenes. Galvas smadzeņu pētnieki ārvalstīs ir nākuši pie secinājuma, ka gan TV, gan dators bērnus ietekmē nelabvēlīgi.

TV bremzē bērna garīgo attīstību

Raibi attēli, jautra mūzika un mazais sēž pie TV ekrāna kā pielīmēts. Bērna uzmanību var piesaistīt gan TV reklāmas, gan īpašas, ārvalstu kanālos skatāmas programmas tieši pašiem mazākajiem, kā arī vecās, labās multfilmas. Daudzi vecāki uzskata, ka īpašas programmas mazajiem, vai TV skatīšanās attīsta bērnu smadzenes, tomēr smadzeņu darbības pētnieks, profesors Menfrēds Špitcers no Ulmes Vācijā uzskata, ka tās ir pilnīgas muļķības. Tieši otrādāk – bērnu atrašanās pie TV vai datora bremzē garīgo attīstību, pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tā ir programma, gatavota mazuļiem, vai tās ir reklāmas.

Psihiatrijas kongresā, kas norisinājās Berlīnē, asi tika kritizēta bērnu atrašanas pie televizora vai datora ekrāniem. Protams, daudziem vecākiem bērnu „aizraušanās” ar reklāmām ir ļoti „noderīga”: viņi grib mieru, tādēļ labprāt nosēdina mazuli pie ekrāna.

Jaunākie smadzeņu pētījumi pierāda, skatoties TV vai atrodoties pie datora, mazuļi nemaz nevar kļūt gudrāki, jo viņi mācās ar visu ķermeni, tieši tādēļ attēlu un skaņu plūdi no ekrāna nevar neko sniegt bērna attīstībai.

Tai pat laikā bērniem jau pirmsskolas vecumā attīstībā rodas dažādas uzkrītošas izmaiņas. Tieši tāpat pieaug to bērnu skaits, kuriem skolā ir mācīšanās grūtības. Rodas jautājums: vai visu laiku pieaugošā tendence bērniem sēdēt pie TV ir saistīta ar to, ka bērnu valodā, motorikā un koncentrēšanās spējās rodas uzkrītošas izmaiņas?

Tieši tā tas arī ir! Mūsdienās ir veikti vairāki pētījumi, kuros pētīta televīzijas ietekme uz bērniem. Piemēram, Teletūbiju mazais vārdu krājums un runāšana īsos teikumos ir nelabvēlīgi ietekmējusi bērnu runas attīstību.

Tāpat daudzi citi pētījumi ir atklājuši TV skatīšanās negatīvo ietekmi uz bērna attīstību. Piemēram, Helsinku universitātes pētījumā tika novērotas 321 ģimenes. Kopumā televizors šajās ģimenēs bija ieslēgts 4,2 stundas dienā. Pirmsskolas vecuma bērni aktīvi skatījās TV 1,4 stundas, tik pat ilgi viņi bija pasīvi TV vērotāji, un netieši skatījās to, ko viņi paši nemaz negribēja. Šajā pētījumā pierādījās, ka tie bērni, kuri regulāri skatījās pieaugušajiem domātās programmas, biežāk cieta no miega traucējumiem – neregulāra miega ritma, biežas pamošanās un citām problēmām.

TV – hiperaktivitātes izraisītāja?

ASV tika veikts pētījums septiņu gadu garumā, kurā piedalījās 1.300 pamatskolas skolēnu. Šis pētījums pierādīja, ka pastāv tieša saistība starp laiku, ko gadu līdz trīs gadus veci bērni pavada pie TV, un viņu uzvedību vēlāk skolā. Jo ilgāk katru dienu bērni sēž pie zilajiem ekrāniem, jo biežāk pirmajos skolas gados viņi ciešs no nemiera un koncentrācijas grūtībām. Tieši tāpat pieaug iespēja, ka bērnam var attīstīties uzmanības traucējumi un hiperaktivitātes sindroms.

Balsoties uz pētījumu, risks pieaug ar katru pie TV pavadīto stundu par 10%!

Tas, ka pārmērīga televīzijas skatīšanās var novest pie problēmām skolā, ir jau vairakkārt pierādīts. Pašreiz ir jaunas atziņas, kas gan vēl nav apstiprinātas, ka sekmes un bērna uzvedība skolā ir daudz vairāk atkarīga no TV skatīšanās ilguma, nekā no ģimenes sociālā fona.

Jo agrāk bērni sāk sēdēt pie ekrāna, jo sliktākas vēlāk ir viņu atzīmes skolā. Latvijas ģimenēm noteikti vajadzētu aizdomāties, lai nerodas tāda situācija, kā, piemēram, Vācijā, kur katram ceturtajam pirmsskolniekam ir savs televizors vai dators.

Vai televizors nodara tikai ļaunu?

Lielākiem bērniem pilnībā aizliegt skatīties televizoru nevajadzētu, jo pirmkārt, tas laiku pa laikam sagādā prieku, otrkārt– ir pārraides, no kurām bērni arī patiesi kaut ko var iemācīties.

Kā pareizi skatīties televizoru?

Televizora skatīšanās nedrīkst notikt bez vecāku stingras uzraudzības – mammām un tētiem jāseko līdzi gan TV pārraižu saturam, gan ilgumam.

BKUS acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa: Bērniem līdz piecu gadu vecumam būtu jāskatās televizors dienā ne ilgāk par 40 minūtēm, bet šo laiku jāsadala pa 10, 15 minūtēm. Attālumam līdz televizoram jābūt 3 metriem.

Vai bērni skatās televīziju tāpat kā pieaugušie?

Protams, vecākiem ir svarīgi saprast, kā bērns uztver televizora skatīšanos.

Izrādās, līdz trešajam dzīves gadam bērni nespēj uztvert kustīgos attēlus kā kopveselumu. Viņi gan redz zināmus priekšmetus, kā automašīnu, vai bumbu, saprot atsevišķus vārdus vai īsus teikumus, tomēr nespēj redzēto sasaistīt ar dzirdēto. 3-7 gadus veci bērni spēj sekot līdzi īsām darbībām, kas ilgst dažas minūtes. Tomēr vecākiem ir jāsaprot, ka pat šķietami miermīlīgi notikumi uz ekrāna bērnu var nobiedēt vai apmulsināt, jo šajā vecumposmā mazie bieži vien jauc realitāti ar fantāziju.

Tikai vecumā no 10 gadiem bērni ir spējīgi atšķirt patiesību no izdomas. Kaut gana arī šajā vecumā neticami notikumi TV ekrānos tiek uztverta tikpat nopietni, kā ikdienas piedzīvojumi.

Bērnu ārsti brīdina, ka vecākiem nekad nevajadzētu atstāt bērnus pie televizora vienus pašus, jo TV nav bērnu aukle!

• Ja vecāki izšķiras par to, ka bērni skatīsies televizoru, viņiem ar bērnu ir jāpārrunā redzēto raidījumu saturs.
• Vecāki var uzdot jautājumus par to, ko bērns ir redzējis.
• Ja bērnam rodas jautājumi par notiekošo uz ekrāna, tie ir pēc iespējas ātrāk jāatbild.
• Tāpat redzamo vecāki var mierīgi komentēt un kritizēt redzamās darbības vai personāžus. Tādejādi vecākiem ir iespēja nodalīt īstenību no fantāzijas, kā arī neļaut bērnam uztvert klišejas par patiesību.
• Ja bērni pēc pārraides to atstāsta, tiek trenēts arī aktīvais vārdu krājums, kā arī vecāki saprot, kā bērns redzēto ir uztvēris.
• Nekādā gadījumā nevajadzētu skatīties TV klusējot.

Lai nu kā, atcerieties – nekad nepiedāvājiet bērnam TV kā apbalvojumu vai iemigšanas rituālu!

Atgriežamies pie vecajām paražām

Padoms: lai izvairītos no situācijas, ka tie bērni, kuriem ir atļauts vairāk skatīties TV nevar lepoties ar tik labu valodas attīstību, kā tie bērni, kuriem vecāki lasa priekšā, ārsti iesaka vecākiem – lasīt priekšā, ja vecāki vēlas kaut ko darīt bērnu attīstības labā!

Konsultē pediatre Dr. A. Birka

Magnētiskais starojums:

- Vecākiem un topošajiem vecākiem ļoti vajadzētu domāt par to, kādu iespaidu uz cilvēku atstāj elektro- un radio ierīces. Tās ietekmē gan cilvēku ģenētiku, gan apkārtējo vidi. Piemēram, grūtniecēm nevajadzētu pat nēsāt telefonu uz iegurņa, bet ja bērniem aiz sienas, kur stāv viņa gultiņa, atrodas elektrības skaitītāji, tad viņiem var ar laiku rasties leikēmija, galvas smadzeņu audzēji un daudzas citas saslimšanas.

Televizora ietekme uz bērnu

Televizors, pat izslēgt būdams, izdala kaitīgo starojumu, tādēļ bērniem līdz 2 gadu vecumam televizoru skatīties nevajadzētu nemaz, un nevajadzētu gulēt vienā istabā ar TV. Tomēr situācija ir tāda, ka tad, kad es atnāku vizītēs, ko es redzu- pa pussienu ir lielais televizors un priekšplānā spēlējās bērni. Tā cauru dienu. Bērni tiek pakļauti starojumam, un tas ir kaitīgi!

Kādēļ līdz 2 gadu vecumam bērniem nevajadzētu nemaz skatīties TV un nemaz sēdēt pie datora?

TV ir ļoti labs informācijas avots, bet bērni un pieaugušie to skatās dažādāk. Pieaugušie, skatoties caur savu pieredzi un zināšanu prizmu, informāciju integrē, bet bērnam šī pieredze nav un katra situācija var radīt mazajam stresa situāciju. Var būt slikts miegs, bērns var satraukties, sākt slimot, kļūt hiperaktīvs un agresīvs. Principā, līdz trīs gadu vecumam bērnam jābūt galvenajam kontaktam ar māti, bet televizorā ir situācija, kad mazulim svešs cilvēks sniedz kaut kādu informāciju, nevis pierastā māmiņas balss.

Pēc divu, trīs gadu vecuma, kad bērns drīkst pusstundu skatīties TV, māte obligāti kontrolē, ko bērns skatās, kā arī laiku, cik ilgi. Bez tam, jāuzmanās arī no multfilmām, jo tajās ir ļoti daudz vardarbības. Jaucot realitāti ar fantāziju, bērns var kļūt vardarbīgs.

Ko nevajag un ko nevar...

- Pie TV ekrāniem nav jāsēž nekustīgi. Bērnam noteikti ir jābūt kustībā.
- Vecākiem jāzina, vai bērns ir pareizi uztvēris un interpretējis redzēto. Tur palīdz runāšana.
- Vecākiem jākontrolē, lai tajā, ko bērns redz pa televizoru nebūtu vardarbība, seksuāli momenti, par politiku nerunājot.
- Ēdot nedrīkst skatīties TV, ēdot un skatoties nejūt garšu un sāta sajūtu, tas viss "aiziet" taukos, radot aptaukošanos un cukura diabētu,

- Neskatīties pildot mājas darbus, jo tas novērš uzmanību un neturēt TV guļamistabā.

Padoms: Ja nevēlies, lai Tavs bērns kļūtu par „smago” TV skatītāju ( tādu, kuram pieaugot ir veselības problēmas, vēlme noslēgties no apkārtējiem, nespēja iekļauties darba kolektīvā no kā izriet tas, ka viņi bieži ir bezdarbnieki) , katru reizi ieslēdzot mazajam TV, padomā, vai tas tiešām ir vajadzīgs!