20 procentiem grūtnieču notiek asiņošana

Taču ne visos gadījumos asiņošana nozīmē grūtniecības izbeigšanos. Asiņošanai grūtniecības laikā – un 20 procenti topošo māmiņu to piedzīvo – var būt ļoti dažādi iemesli.

Lai precīzi noteiktu asiņošanas cēloni, ārsts noskaidros, vai grūtniece atrodas pirmajā vai otrajā grūtniecības pusē, un vai runa ir par vieglu smērēšanos vai stiprāku asiņošanu. Arī jautājums, vai sievietei ir sāpes, vai to nav, var palīdzēt noskaidrot asiņošanas nozīmi.

Tomēr der ievērot, ka menstruācijām tipiskas sāpes var parādīties arī pilnīgi normālas grūtniecības laikā, ko visbiežāk izraisa dzemdes sieniņu izstiepšanās un/vai olšūnas ieligzdošanos dzemdē.

Spontānais aborts

Visbiežākais iemesls asiņošanai agrīnā grūtniecības periodā ir draudošs vai sācies spontānais aborts. Ja draud spontānais aborts, vispirms parādās viegla asiņošana un iespējamas arī velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Pēc pārbaudes pie ginekologa, lai pārliecinātos, ka grūtniecība ir neskarta, grūtniecei vajadzētu daudz gulēt un relaksēties. Iespējams, ka ārstējošais ārsts izrakstīs magnija preparātus, jo magnijs atslābina dzemdes muskulatūru un tādējādi var novērst priekšlaicīgas dzemdības vai spontāno abortu.

Ja spontānais aborts jau sācies, asiņošana kļūst stiprāka un to pavada krampjveidīgas sāpes. Grūtniecei jādodas uz s;imnīcu. Ja nav neviena, kas varētu viņu pavadīt, viņai nevajadzētu kautrēties stipras asiņošanas gadījumā izsaukt ātro neatliekamo palīdzību.

Par spontānā aborta cēloņiem agrīnā grūtniecības periodā ir zināms, ka pirmkārt vainojamas ir hromosomu anomālijas (60 procentos gadījumu). Daudzos gadījumos attīstība pārtraucas jau pēc pirmo šūnu dalīšanās. Sievietei bieži vien šīs aizsākušās grūtniecības paliek nemanītas. Menstruālā asiņošana šajos gadījumos novirzās pavisam nedaudz vai vispār nemaz.

Ja notiek atkārtoti spontānie aborti (trīs un vairāki), vajadzētu censties panākt, lai izgrūstajam auglim tiktu veiktas ģenētiskās analīzes, lai nonāktu uz pēdām atkārtoto spontāno abortu cēloņiem.

Mola hydatidosa

Īpašs spontānā aborta veids un arī asiņošanas cēlonis agrīnā grūtniecības stadijā ir tā dēvētā Mola hydatidosa, kas tomēr gadās reti (viena no 3000 grūtniecībām). Šai gadījumā rodas placentas defekts, kura rezultātā auglis nevar pareizi ieligzdoties un iet bojā. Tipisks šai slimībai ir ārkārtīgi augsts grūtniecības hormona rādītājs asinīs (β-HGC) un ultrasonogrāfijā redzams attēls, ko raksturo kā "sniegputeni”. Mola hydatidosa gadījumā vienmēr nepieciešams veikt tīrīšanu, pacientei atrodoties narkozē.

Ārpusdzemdes (olvadu) grūtniecība

Vēl viens asiņošanas cēlonis varētu būt, ja olšūna ir ieligzdojusies ārpus dzemdes – visbiežāk vienā no olvadiem. Ārspudzemdes grūtniecībā viegla asiņošana var parādīties apmēram sešas nedēļas pēc pēdējām menstruācijām. Tā rodas tāpēc, ka dzemdes funckionālais slānis, kurā nav ieligzdojusies olšūna, atkal noārdās.

Tipiskas ir arī sāpes vēdera lejasdaļā, kuru iemesls ir olvada pakāpeniska izstiepšanās. Ja rodas pēkšņas, asas sāpes, parasti vēdera vienā pusē, grūtniecei steigšus jādodas uz slimnīcu, jo pastāv olvadu pārplīšanas risks ar sekojošu asinsizplūdumu vēdera dobumā. Ārstējot ārspudzemdes grūtniecību, mūsdienās daudzos gadījumos iespējams saglabāt šī olvada funkcionalitāti.

Kontaktu izraisīta asiņošana

Sakarā ar dzemdes kakla paaugstināto jutīgumu grūtniecības laikā var rasties arī tā dēvētā kontaktu asiņošana. Tā rodas, piemēram, pēc dzimumakta vai pēc maksts izmeklēšanas. Tā ir labvēlīga, ja grūtniecei gaidāma ektopija – tā ir (parasti nekaitīga) dzemdes gļotādas izvirzīšanās uz āru. Kontaktu asiņošana parasti ir viegla asiņošana un nav bīstama ne mātei, ne bērnam. Tomēr pārbaudē vajadzētu noskaidrot, vai kontaktasiņošanu neizraisa ļaundabīgas šūnu izmaiņas dzemdes kaklā.

Asiņošana ieligzdošanās laikā

Nekaitīga asiņošana var parādīties pašā grūtniecības sākumā, kad auglis ieligzdojas dzemdes gļotādā. Ieligzdošanās seko aptuveni trīs līdz četras nedēļas kopš pēdējās mensutrālās asiņošanas. Apaugļotā un jau daudzkārt dalījusies olšūna iespiežas dzemdes gļotādā un dzemdes sienā un bieži līdz ar to pārplēš sīkus asinsvadiņus. Rodas viegli asiņaini izdalījumi.

Nepareizs placentas stāvoklis

Visbiežākais asiņošanas cēlonis grūtniecības otrajā pusē ir nepareizs placentas stāvoklis – mediķi to sauc par Placenta praevia (praevia nozīmē izvirzījies). Normālā stāvoklī placenta atrodas augšdaļā pie aizmugurējās vai priekšējās dzemdes sienas. Placenta praevia gadījumā tā turpretī atrodas dzemdes kakla tuvumā vai pat tam priekšā.

Izšķir četrus Placenta praevia veidus. Tikai pilnībā nosedzoša dzemdes kakla gadījumā vienmēr ir nepieciešams ķeizargrieziens. Citos Placenta praevia gadījumos, kad tā, piemēram, atrodas tikai dzemdes kakla malā, pastāv vēl vaginālas dzemdēšanas iespēja.

Grūtniecības norises laikā zemu novietojusies placenta, dzemdei augot, var pavirzīties augstāk, tā ka Placenta praevia stāvoklis vairs nav konstatējams.

Placenta praevia gadījumā asiņošana rodas, kad bijusi fiziska piepūle vai vieglas dzemdes kontrakcijas. Tā parasti ir nesāpīga, taču topošajai mātei ir jāievēro stingrs gultas režīms un jālieto ārsta noteikti medikamenti, lai aizkavētu dzemdes kontrakcijas.

Ļaunākajā Placenta praevia gadījumā pie stiprākām kontrakcijām var notikt placentas tālāka atdalīšanās un ar to saistīta stiprāka mātes un bērna dzīvībai bīstama asiņošana.

Priekšlaicīga placentas atdalīšanās

Arī normālā placentas stāvoklī, lai gan ārkārtīgi retos gadījumos, otrajā grūtniecības pusē var notikt tās priekšlaicīga atdalīšanās un līdz ar to arī iekšēja asiņošana un ārēja (visbiežāk tikai viegla asiņošana). Iemesli var būt, piemēram, placentas darbības traucējumi, kuru iemesls var būt paaugstināts asinsspiediens saistībā ar satricinājumiem, traumām vai arī pārāk īsu nabassaiti savienojumā ar placentu. Mātei nekavējoties jādodas uz slimnīcu. Terapija (iespējams ķeizargrieziens) atkarīga no atdalīšanās pakāpes, asiņošanas stipruma, kā arī mātes un bērna stāvokļa.

Dzemdību sākuma asiņošana

Nekaitīga asiņošana grūtniecības beigu posmā un dzemdību sākumā ir „zīmīgā asiņošana". Šeit notiek viegla gļotādas asiņošana, kas saistīta ar dzemdību sākumu.