Hormonu svārstības menstruālā cikla laikā maina krūts fizioloģiju, šūnu līmenī sagatavojot piena dziedzeri zīdīšanai gadījumam, ja iestājas grūtniecība. Ārēji šīs pārmaiņas izraisa krūšu palielināšanos vai mazināšanos, atkarībā no sievietes hormonu līmeņa.

Krūti ar asinīm apgādā paduses, starpribu un iekšējās krūšu kurvja artērijas. Tās aptver krūti virzienā no apvidus pie ādas virsmas uz dziedzera vidu. Līdzīgs asinsvadu tīkls ar dziļām un virspusējām vēnām aizvada asinis prom no krūts.

Krūtī ir daudz limfvadu. Mediālie jeb vidus limfvadi virzās uz iekšējiem krūts dziedzera limfmezgliem. Iekšējie limfvadi saplūst zematslēgas kaula limfmezglos un savienojas ar otras krūts limfmezgliem. Lielākā daļa šo vadu novietoti virzienā prom no krūtsgala.

Pirms pubertātes vīriešiem un sievietēm ir līdzīga krūts uzbūve. Taču sievietēm pubertātes laikā organismā strauji sāk izdalīties hormoni estrogēns un progesterons. Estrogēns stimulē pārmaiņas krūts audos:

* rodas papildus vadi;
* esošie vadi palielinās un veidojas jauna dziedzeru sistēma, kas spēj izdalīt pienu;
* saistaudi palielinās un kļūst vēl elastīgāki;
* palielinās taukaudu apjoms;
* palielinās asinsvadu daudzums;
* progesterona ietekmē veidojas daiviņas.

Krūts parasti ir pilnīgi izveidojusies līdz 15 gadu vecumam. Šai vecumā krūts audi ir palielinājušies izmēros un plešas horizontāli no krūšu kaula līdz padusei un vertikāli no otrās vai trešās ribas līdz sestajai vai septītajai ribai. Sievietes menstruālais cikls rada hormonu vidi, kas ilgstoši, līdz menopauzei, ietekmē krūts audus.

Grūtniecība un dzemdības izraisa hormonālas pārmaiņas, kas ļauj krūtij izdalīt pienu, t.i., veikt tās galveno uzdevumu.