| Galvenie » Raksti » Grūtniecība |
Grāmata, bērniņu gaidot !
 Gribas ko jauku izlasīt, gaidot mazo. Tieši no romāniem, ne filozofiskām grāmatām vai bērnu audzināšanu. Lubenes un · Tiko izlasīju Paulu Koelju "Vienpadsmit minūtes". Ļoti patika. Šobrīd ar gaidu mazo. · Zini, manuprāt, tavam stāvoklim derētu "Anna, Hanna un Johanna". Tāda rimta grāmata par sievietēm Skandināvijā, par viņu likteņiem trijās paaudzēs. Man patika arī ne-stāvoklī. Es, personīgi, savilku ļoti daudzas paralēles (ne jau burtiskas, valstis un to likteņi citi, bet tomēr) ar savas vecmammas un mammas likteņiem. Iesaku. · Es lasīju Markesa "100 vientulības gadus". · Steinbeka «Austrumos no Ēdenes» esi lasījusi? Manuprāt, mierīgi vari izlasīt/pārlasīt arī «Džeinu Eiru», «Deividu Koperfīldu», vispār jau viss Dikenss ir tīri labi lasāms grūtniecei. · "Kristīni Lavransa meitu" arī vari pamēģināt. Es gan lasīju, kad man puisis bij tikko piedzimis, bet gan jau derēs arī stāvoklī esot. Pilnīgi no jauna atklāju to grāmatu, kaut gan vidusskolas laikā jau biju lasījusi. Vienkārši perfekta likās. Un vēl "Sidra nama likumus". Ā, un tad vēl „Atēna" pirms pāris gadiem izdeva grānatu "Ziemas bērni" - īsts grūtnieču romāns, par dzemdību nodaļu Dānijā. Visai sirdi kustinošs. Un vēl man dikti patika bērnu klasiku lasīt - Pūku, Karlsonu, Muminus, Madikenu (tā gan nav klasika, bet bija jauks atklājums iz Lindgrēnas). · Ar „Ziemas bērniem" gan uzmanīgi, man puisim gads jau bija, tak vietām raudāju kā pērta. Lai gan grāmata laba, es ieteiktu tūliņ pēc dzemdībām. Vismaz man bija pēc lasīšanas skaidrs, kādēļ man tā gribējās, lai kāds aprunājas ar mani par to procesu. · Ja gribi klasiku un neesi vēl lasījusi, noteikti paņem Viktora Igo „Parīzes Dievmātes katedrāli". Izcils romāns. Vēl - vecais labais Aksels Munte ar savu „Stāstu par Sanmikelu" man šķiet īsti piemērots grūtniecei. Vēl vari pamēģināt Bulgakova „Jaunā ārsta piezīmes" palasīt, arī feins gabals. · Ja neko sev piemērotu nevari atrast, varbūt pamēģini palasīt pasakas. Paņem kādu skaistu pasaku un lasi to pusbalsī tā,lai mazais dzird, galvenais ar izteiksmi, lai mazajam jau rodas priekšstats par emocijām. Tas ir jautri pavadīts laiks. Man pašai no sākuma smiekls par sevi nāca un es smējos ar. · Palasi Džeraldu Darelu - pozitīvi smiekli garantēti. Patīk pārlasīt bērnu literatūru - Lindgrēnas grāmatas, sākot ar "Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki", beidzot ar "Pepiju Garzeķi". Montgomerijai bija 8 grāmatu sērija par Annu - "Anna no Zaļajiem jumtiem" u.c. Lai cik dīvaini neizklausītos, patīk A.Kristi detektīvi. Tādi mierinoši. Ostinas romāni - "Lepnums un aizspriedumi", "Prāts un jūtas", "Emma" u.c. Vēl - laba, gudra, uz labā uzvaru orientēta grāmata Č.Dikenss ''Dāvids Koperfīlds'' ( nav tik ļoti bēdīgs kā Olivers Tvists), bieza, varēsi 2 mēn. lasīt, tomēr izcila literatūra ir izcila literatūra. Var mēģināt arī mesties iekšā Feihtvangerā, ''Lapsas vīna kalnā'' piemēram. Viņam visi darbi forši, tikai šis varbūt dinamiskāks, sākt ar ''Viltus Neronu'' būtu grūtāk. · Es lasītu Vinniju Pūku - bērnībā man nepatika, bet tagad - kad gribas kaut ko tādu vieglu un foršu - nav nekā labāka . E.Zolā „Dāmu paradīze" - par mīlestību. Bez tam Vinnijs Pūks noderēs , kad būs pasakas jāstāsta mazajam. · Gulbrandsena "Mūža meži šalc". · Skatos, ka iepriekš ieteiks ka labs darbs "Sidra nama likumi". Es gaidīšanas laikā tomēr neieteiktu lasīt, jo gadās, ka sieviete ņem darbā aprakstītās lietas ļoti pie sirds. Pati gan neesmu labāka. Arī gaidu otro, bet vilinājums lasīt "Sidra nama likumus" ir parāk specīgs. Kad abi ar mazo būsiet mājās, tad gan, ja laiks atļauj, izlasi. · Silti iesaku Vizmas Belševicas "Billi". Gan pasmieties, gan paraudāt var, gana bieza, taču aizraujoša. Vēl- Vladimira Megre " Anastasija. Skanošais ciedrs." Pat, ja tam visam nenotic, vienalga šai laikā sirdi sildoša grāmata. · „Garkājtētiņu" negribi pārlasīt? · Es lasīju visu, kas tik nāca priekšā - biju vienkārši izslāpusi pēc grāmatām un brīva laika. Daudz ko pārlasīju, nomierinājos lasot teorētiskos gabalus – piemēram, Benjamiņa esejas + tā kā man gaidīšanas laikā iekrita sesija, tad lasīju arī visādus socioloģijas brīnumus. · „Gredzenu pavēlnieku" es, puisi gaidot, izlasīju, uzrunāja dikti. Vēl Tolkīnam ir burvīgas Ziemassvētku vecīša vēstules, kuras viņš katru gadu sūtījis saviem dēliem (nevis bērni vecītim). Šo tradīciju mēs arī pārņēmām. Vēl Makarenko "Pedagoģisko poēmu" var pamēģināt, ja uz dzīves apceri velk. Visai fascinējoša. Tā gan laikam tikai bibliotēkās jāmeklē. · Tagad, gaidot, es esmu noilgojusies pēc lasīšanas, bet nopietnāka literatūra, ko lasīju pirms kāda pusgada, man vairs neiet pie sirds, toties izrāvu cauri vai visu Lindgrēnu, izņemot Karlsonu un Pepiju, kas mani nav uzrunājuši ne bērnībā, ne tagad, un Lauvassirdis, kas tādi padrūmi man likās, kad padsmit gados pirmoreiz lasīju. Pagājušonedēļ aizrautīgi lasīju Darela grāmatiņas.
Apkopoja Saula | |
| Kategorija: Grūtniecība | Pievienoja: admine (13.03.2009) | |
| Skatījumu skaits: 2710 |
| Komentāru kopskaits: 0 | |