Starp astoņu mēnešu un gada vecumu, runas attīstībā notiek jauns pavērsiens. Bērns sāk „dūdot", bet pēc tam izteikt atsevišķas zilbes: "ma-ma-ma", „te-te-te" un līdzīgas. Viņš mācās paziņot par savām vēlmēm ar žestu un mīmikas palīdzību. Katrs bērns savādāk parāda izbrīnu, prieku, uzbudinājumu vai nepatiku. Galvas pagriešana, kas agrāk nozīmēja nepatiku, ir palikusi par ļoti viennozīmīgu NĒ. Tas viss tiek papildināts ar žestiem, kuri ļoti spilgti parāda bērna nodomus: viņš stiepjas pie jums, lai viņu paņemtu uz rokām, vai māj ar roku „atā, atā" pirms doties pie miera

Tieši šajā periodā bērni sev atklāj spēles ar mammu. „Kopējas vakariņas bezgalīgi ievelkas, jo meitai visu laiku gribās spēlēties, stāsta kādas deviņu mēnešus meitenes mamma. Es viņai sniedzu ēdamo uz karotītes, bet viņa to cenšas iedot man. Vēlāk viņa grib paspēlēt „ku-ku" spēli, es slēpjos aiz dvieļa, saucu viņu vārdā, bet viņa mani „meklē". Kad es pēkšņi „atrodos", viņai sākas neviltots prieks!"

Šajā vecumā bērni atklāj daudz jaunu izklaides iespēju, piemēram, parādīt ar pirkstu uz viņu interesējošu priekšmetu, lai mamma nosauc to. Šī vienkāršā nosaukšanas spēle spēlē ļoti nozīmīgu lomu bērna valodas apguvē. Norādot uz kādu no priekšmetiem sev apkārt, bērns ne tikai liek saprast, ka tas viņu interesē vai viņš to vēlas dabūt, bet arī pats šis žests pārvērš priekšmetu kādā zīmē. Kāpēc norādīt citam uz ko tādu, kas jau tāpat ir redzams? Kāpēc censties dalīt ar kādu savus iespaidus no redzētā? Vienkārši, lai pārliecinātos: to, ko viņš kaut kā sauc. Ar šo vienkāršo žestu bērns lūdz pieaugušo nosaukt lietas, kuras viņam ir apkārt. Pie tam ieteicams ir, lai pieaugušā komentārs ir pēc iespējas izsmeļošāks, par piemēru, mazulis norāda uz lelli, bet mammai vajadzētu paskaidrot „Jā, tā ir lelle, atceries mēs tādu redzējām pie tavas draudzenes Lienes?" Šāda atbilde ļaus arī parunāties par to, kā nav tuvumā un ar to pašu attīstīt bērna abstrakto domāšanu.

Bum-bum un bam-bam

Valoda vajadzīga, lai runātu un ne tikai par redzamām un sajūtamām lietām, bet arī par jūtām, apstākļiem un tēliem, kuru nav mūsu acu priekšā un kurus mēs vienkārši cenšamies iedomāties. Kopēja bilžu grāmatas lasīšana - tā pati nosaukšanas spēle, kas ir nepieciešama runas mācīšanai. Starp citu, ja bērnu šajā vecumā vēl grāmatas ne pārāk interesē, nevajag sasteigt. Pavērojiet bērna reakciju, ja viņš bildītes vēro ar lielu interesi, tad labi, bet ja nē, tad ieteicams uz laiku atlikt šo nodarbi.

12 - 15 mēnešu vecumā uztrauktie vecāki beidzot sagaida tik ilgi gaidīto „mam-ma" un „tē-ti" Tas ir patiesi lielisks mirklis! Tālāk bērns atklāj sev vārdu „nē", kas tiek pavadīts ar viennozīmīgām galvas kustībām. Šajā pat periodā viņa leksikā ienāk tā sauktie „protovādi": „nana, dada, site" utt. Runas speciālisti skaidro, ka šie universālie vārdi neapzīmē konkrētus priekšmetus vai darbības. Lai kaut kā nosauktu bērna redzeslokā nonākušo govi, automašīnu vai velosipēdu, viņš izmantos vienu un to pašu norādāmo vietniekvārdu „šis". Šajā etapā mazulim ir pietiekoši parādīt, ka viņš kaut ko ir ieraudzījis un tas ir atstājis uz viņu iespaidu.

Pieaugušajiem ir svarīgi „izrunāt" pēc iespējas vairāk bērna darbību. Mazulis kaut ko nomet, bet tētis lai nokomentē: „Bum!" Tādā veidā viņš fiksē šo notikumu un piedod tam jēgu. Bērns stiepj rokas pēc pudelītes, bet mamma nosaka „Kāds malacis!" šādā veidā pārvēršot runā to, ko viņš dara.

Gada vecumā sākas skaņu atdarināšanas ēra. Kuram vecākam gan nav pazīstami populārie izteicieni „ņam-ņam", „buļ-buļ" vai „kap-kap"? Pārvērst šo mīļo mazuļu valodu par pamat valodu saziņai, protams, gan nevajadzētu, bet tai pat laikā būtu bezjēdzīgi nosodīt mazuli, kas nevēlas sunīti saukt savādāk kā vauva. Var viņam pateikt priekšā „cenzēto" variantu: „Jā „vau vau" saka sunīts". Ja bērns izmanto skaņu atdarinošos vārdus, tas jau ir progress valodas mācībās. Bērns kļūst par aktīvu personu un cenšas apzīmēt visu sev apkārt esošo patstāvīgi, lai arī ne vienmēr pareizi.

Pamat etaps runas apguvē sākas starp pusotru un diviem gadiem. Tiek uzskatīts, ka standarta vārdu krājums bērniem šajā brīdī ir aptuveni 50 vārdi. Šim vecumam ir raksturīga regresija un jauna tipa kļūdu parādīšanās, bērns izdomā neeksistējošus vārdus, dažus vārdus izmaina, savieno divus vārdus vienā. Viņš saka „tuta" domājot „pudele", „giburoc" domājot „gribu klēpī"

sākums: Mazulis mācās valodu - pirmās skaņas